Lamekins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kursas ķēniņš Lamekins (L.Liberta glezna Rīgas pilī).
Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936-1938).

Lamekins (latīņu: Lammechinus rex), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš 13. gadsimta sākumā. Vēstures avotos minēts 1230. gadā, kad viņš noslēdza līgumu ar pāvesta legātu Alnas Balduīnu par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē, par pakļaušanos un nodevu maksāšanu vēlāk ieceļamajam Kurzemes bīskapam un par neatkarību no Dānijas un Zviedrijas karaļiem. Pēc līguma ķēniņa Lamekina zemes kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem (citām kuršu, zemgaļu un žemaišu ciltīm), visās lietās jāklausa vicelegātam Balduīnam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības. Domājams, ka līgums ar ķēniņu Lamekinu bija spēkā līdz kuršu sacelšanās laikam 1236.—1242. gadā, kad tika nogalināts 1234.gadā ieceltais Kurzemes bīskaps Engelberts. Iespējams, ka tajā laikā karalis Lamekins valdīja visā Kursas valstī, jo līgums tika parakstīts kuršu vārdā ar valdnieka tiesībām raksturīgajām pilnvarām.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latīņu valodā rakstītajā līgumā viņš tika saukts par Lammechinus, kas atbilst personvārdam "Lamekins". Viņa vārda kursiskā izruna varētu būt bijusi Lamiķis, jo Zlēkas pagastā vēl tagad ir māju vārds “Lamiki” jeb “Lameks” (A.Bielenstein, 1892; J.Endzelīns, 1925; J.Plāķis, 1936; A.Švābe, 1938). Vēl 14.gadsimta vidū Zlēku pagasta Abavas ciemā dzīvojis kāds no ķēniņa Lamiķa pēctečiem — Kuldīgas komturijas novadnieks Lammike, otrs Īvandes pagasta Edzēs — Nassote Lammike, bet trešais Alsungas pagasta Almāles ciemā - Lammike. "Liber Census Daniae" pieminēta Lamatas zeme (terra Lammato) starp Prūsiju un Kursu, bet 1252. gada līgumā starp Vācu ordeņa virsmestra vietnieku un Kurzemes bīskapu par Klaipēdas dibināšanu ir norāde uz terra Lammethin.

Pēc viena uzskata Lamiķa vārds tiek saistīts ar baltu cilmes vārdu *lāmata (E.Blese, 1937). Pēc cita uzskata Lamiķa jeb Lamekina vārda etimoloģija saistāma ar Baltijas somiem, jo 1337. gada ierakstā Tallinā pieminēts kāds "Lamekina dēls" (famulus Lamechinus).

Lamekina valsts teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc šī dokumenta var secināt, ka ķēniņa Lamekina valsts atradusies ap Ventu, galvenokārt uz rietumiem no tās un aptvēra vismaz trīs 1253. gada Kursas dalīšanā minētās zemes — Bandavu, Ventavu un Piemari. Viņa valsts bija iedalīta zemēs (latīņu terrae), kas savukārt sastāvēja no kiligundām un ciemiem.

Senās Kursas karte 13. gadsimtā.

Hipotētiskais portrets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13.gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Lamekina laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
nezināms
Rietumkursas ķēniņš
Lamekins

pirms un pēc 1230. gada
Pēctecis:
nezināms
Priekštecis:
Vilhelms no Modenas (1224—1230)
Romas pāvesta vicelegāts (12301232) un Romas pāvesta legāts (12321234)
Alnas Balduīns

Pēctecis:
Vilhelms no Modenas (1234—1246)
Priekštecis:
-
Kurzemes bīskaps
Engelberts (1234—1242)

Pēctecis:
Heinrihs no Licelburgas (1245/1251—1263)
Priekštecis:
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)
Livonijas bīskapi
Nikolajs fon Nauens (1229—1253)

Pēctecis:
Rīgas arhibīskaps Alberts Zauerbērs (1253—1273)
Priekštecis:
Venno (1204—1209)
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Folkvins (1209—1236)

Pēctecis:
Livonijas Ordeņa mestri
Hermans Balke (1237—1239)

Informācijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]