Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940).

Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230. gada 28. decembrī noslēgts Romas pāvesta Gregora IX pārstāvja Balduīna līgums ar kuršu ķēniņu Lamekinu, kas liecina par pāvesta kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē tieši Romai padotu Kursas bīskapiju un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības Dānijas un Zviedrijas karaļvalstīm. 1231. gada 17. janvārī līdzīgs līgums tika noslēgts arī ar citu kuršu ciemu vecākajiem Bandavas un Vanemas zemēs.

Līguma nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgumā bija paredzēta katoļu priesteru pieņemšana ķēniņa Lamekina zemēs, kuršu pakļaušanās un nodevu maksāšana vēlāk ieceļamajam Kurzemes bīskapam un apsolīta brīvība no Dānijas un Zviedrijas, kamēr viņi neatkrīt no kristīgās ticības. Pēc līguma ķēniņa Lamekina zemes kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem un visās lietās jāklausa vicelegātam Balduīnam.

Domājams, ka līgums ar ķēniņu Lamekinu bija spēkā līdz kuršu sacelšanās laikam pēc Saules kaujas 1236.-1242. gadā gadā, kad tika padzīts 1234. gadā ieceltais Kurzemes bīskaps Engelberts.

Dokumenta teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Brālis Balduīns, Alnas mūks, kardināļa Otona kunga, Apustuliskā Krēsla legāta bikts tēvs un sūtnis, visiem Kristus ticīgiem mūžībā.

Tā kā ķēniņš Lamekins un Kursas pagāni no Ezertuves, Durbes un Sagares zemēm un kiligundām, kuru nosaukumi ir šādi: Tārgale, Užava, Landze, Vendzava, Nurme, Ķimale, Pigava, Sārnate, Rīva, Saka, Ēdole, Alsunga, Ardone, Alokste, kā arī no citām kiligundām un ciemiem, kas atrodas Ventas abās pusēs, - Svētā Gara žēlastībai iedvesmojot, kas dvesmo kur, kad un cik grib - nāca pretim Kristus ticības pieņemšanai, nododami savas zemes, sevi un savus ķīlniekus caur mūsu rokām pāvesta kunga rokās un apsolījās vienmēr paklausīt visiem viņa rīkojumiem, tad mēs, pāvesta kunga vietā šai pusē darbodamies, kopīgi apspriedušies ar Rīgas baznīcu, Daugavgrīvas abatu, visiem [ārzemju] tirgotājiem, zobenbrāļiem, krustnešiem un Rīgas namniekiem, noslēdzam ar viņiem [kuršiem] šādu līgumu un apstiprinājām šādus nosacījumus, proti:

  • viņi nekavējoties pieņems baznīckungus, kuru iecelšana mums pienākas; godam rūpēsies par viņu pārtikšanu un visur viņiem paklausīs kā īsti kristieši un visās lietās ievēros viņu derīgos noradījumus; viņi aizsargās tos pret ienaidniekiem kā sevi pašus; visi, kā vīrieši, tā arī sievietes un bērni, tūliņ saņems no viņiem svētās kristības atdzimumu un ievēros citu kristiešu parašas.
  • Bet bīskapu, kas viņiem ar pāvesta kunga autoritāti ieceļams, viņi uzņems bijīgi un pazemīgi kā savu tēvu un kungu, un - kā tas jādara visiem kristiešiem - viņam visur kā savam kungam un bīskapam pilnīgi paklausīdami, tam padosies, parādīdami bijību un padevību, kāda pienākas viņu kungam un bīskapam.
  • Bez tam viņiem no visa vienmēr pienāksies ik gadus maksāt savam bīskapam un saviem prelātiem tās pašas tiesas, kas pienākas dot Gotlandes iedzimtiem, bet līdz ar to viņi nevarēs tikt pakļauti ne Dānijas, nedz Zviedrijas karaļvalstij: mēs viņiem esam devuši mūžīgu brīvību, kamēr viņi neatkrīt.
  • Pēc šī līguma noslēgšanas un ierakstīšanas šai tīstoklī, kas iegūst mūžīgu spēku, viņi piedalīsies kara gājienos pret pagāniem kā kristiešu zemes aizsardzībai, tā arī ticības izplatīšanai.
  • Divu gadu laikā viņi ieradīsies pie pāvesta kunga un visur un vienmēr izturēsies saskaņā ar viņa lēmumu un rīkojumu.
  • Bet starplaikā pilnīgi ievērodami mūsu iestādījumus un priekšrakstus, viņi paklausīs mums visur un visās lietās, neaizkaŗot nekur pāvesta kunga augstāko varu.

Lai tas iegūtu mūžīgu spēku, tad šo uzrakstīto grāmatu mēs esam nostiprinājuši, piekarot mūsu, Leāles bīskapa Hermaņa no Bukshevdenas (Hermann I de Becheshovede) un citu augšā minēto zīmogus. Dots tā Kunga 1230. gada Innocenta dienā [28.decembrī]."[1]

Līgumā minētie vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Curonia - Kursa,
  • Esestua - Ezertuves pils (tagad - Grobiņa),
  • Durpis - Durbes pils,
  • Saggara - Sagares pils (tagad - Ventspils),
  • Thargolae - Tārgales kiligunda Ventavā,
  • Osua - Užavas kiligunda Ventavā,
  • Langis - Landzes kiligunda Ventavā,
  • Venelis - Vendzavas kiligunda Ventavā,
  • Normis - Nurmes kiligunda Ventavā,
  • Pygawas - Pigavas kiligunda Ventavā,
  • Sarnitus - Sārnates kiligunda Ventavā,
  • Edualia - Ēdoles kiligunda Ventavā,
  • Kiemala - Ķimales kiligunda Bandavā,
  • Riwa - Rīvas kiligunda Piemarē,
  • Saccze - Sakas kiligunda Piemarē,
  • Aliswanges - Alsungas kiligunda Bandavā,
  • Ardus - Ardones (?) kiligunda Bandavā,
  • Alostanotachos - Alokstes kiligunda Bandavā,
  • Winda - Venta,
  • Dunemunde - Daugavgrīva,
  • Gothlandia - Gotlande,
  • Dacia - Dānija,
  • Suercia - Zviedrija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1937. - dokuments Nr.162, 141.-142.lpp.]