Kirilo Rozumovskis

Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	hetmanis; ģenerālfeldmaršals
Armija	Zaporižjas Armija; Krievijas Impērijas armija
Apbalvojumi	Polijas Baltā ērgļa ordenis; Svētās Annas ordenis; Aleksandra Ņevska ordenis; Svētā Andreja ordenis

Kirilo Rozumovskis; Кирило Розумовський; Кирилл Разумовский
	Zaporižjas Armijas hetmanis
	Amatā; 1750 — 1764
Priekštecis	Danilo Apostols
Pēctecis	amats likvidēts; (Pavlo Skoropadskis kā Ukrainas hetmanis)
Dzimšanas dati	1728. gada 29. martā; Lemeši, Kijivas pulks, Hetmanāts; (Čerņihivas apgabals, Ukraina)
Miršanas dati	1803. gada 21. janvārī (74 gadu vecumā); Baturina, Čerņihivas guberņa, Krievijas Impērija; (Čerņihivas apgabals, Ukraina)
Tautība	ukrainis
Dinastija	Rozumovski
Tēvs	Hrihorijs Rozums
Māte	Natālija Rozumovska
Dzīvesbiedrs(-e)	Jekaterina Nariškina
Bērni	11
Profesija	militārpersona, politiķis
Augstskola	Getingenes Universitāte
Reliģija	pareizticība

Kirilo Rozumovskis^[1] (ukraiņu: Кирило Григорович Розумовський) jeb Kirils Razumovskis (krievu: Кирилл Григорьевич Разумовский) (dzimis 1728. gada 29. martā [v.s. 18. martā], miris 1803. gada 21. janvārī [v.s. 9. janvārī]) bija ukraiņu izcelsmes krievu aristokrāts, karavīrs un politiķis, pēdējais Zaporižjas Armijas hetmanis no 1750. līdz 1764. gadam. Grāfs un Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals. Rozumovskis bija arī Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas prezidents no 1746. līdz 1798. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kirilo Rozumovskis dzimis zema ranga kazaka Grigorija (Hrihorija) Rozuma ģimenē Lemešu ciematā, Kijivas pulkā, Hetmanātā (tagad Čerņihivas rajonā, Čerņihivas apgabalā, Ukrainā) 1728. gada martā.^[2]

No 1743. līdz 1744. gadam Kirilo Rozumovskis slepeni mācījās Getingenes Universitātē. Rozumovska adjutants viņa ceļojumā uz Vāciju bija Grigorijs Teplovs. Teplovam bija ietekme pār Mazkrieviju kā Kirilo Rozumovska (kura masīcu viņš apprecēja) sekretāram un padomniekam. Rozumovskis tika iecelts par Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas prezidentu, kad viņam tikko apritēja 18 gadi, pateicoties viņa brāļa Alekseja Razumovska, Krievijas ķeizarienes Elizabetes morganātiskā vīra, ietekmei.

1750. gadā Rozumovskis tika ievēlēts un pēc tam iecelts par Zaporižjas Armijas hetmani, amatā atrodoties līdz brīdim, kad Katrīna II šo amatu likvidēja 1764. gadā, apmaiņā pret to Rozumovskim tika piešķirta Krievijas armijas feldmaršala pakāpe 1764. gadā. Viņa valdīšanas laikā Baturina atkal kļuva par hetmaņa rezidenci, un Razumovskis lika gan Baturinā, gan Hluhivā uzcelt greznas baroka pilis. Kopā ar Grigoriju Teplovu viņš arī plānoja Baturinā atvērt universitāti. Kirilo Rozumovskis nomira 1803. gada janvārī Baturinā, kur viņš tika apbedīts pēc viņa vēlmēm bez jebkādas pompozitātes, krasā pretstatā viņa diezgan krāšņajam dzīvesveidam.

Kirilo apprecēja Jekaterinu Nariškinu un viņiem piedzima pieci dēli, no kuriem grāfs Aleksejs Razumovskis (1748—1822) bija Krievijas izglītības ministrs no 1810. līdz 1816. gadam, bet kņazs Andrejs Razumovskis (1752—1836) bija Krievijas pilnvarotais vēstnieks 1814.—1815. gada Vīnes kongresā. Tomēr Andrejs ir kļuvis labāk pazīstams ar savu lomu kā Ludviga van Bēthovena patrons, kurš viņam veltīja trīs stīgu kvartetus Op.59 1., 2. un 3., kā arī 5. un 6. simfoniju.