Pāriet uz saturu

Kodīgais laimiņš

Vikipēdijas lapa
Kodīgais laimiņš
Sedum acre L.
Kodīgais laimiņš (Sedum acre)
Kodīgais laimiņš (Sedum acre)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAkmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
DzimtaBiezlapju dzimta (Crassulaceae)
ĢintsLaimiņi (Sedum)
SugaKodīgais laimiņš (S. acre)
Kodīgais laimiņš Vikikrātuvē
Kodīgais laimiņš Igaunijā

Kodīgais laimiņš (latīņu: Sedum acre) ir daudzgadīgs augs, kas izplatīts Eiropā, ievests un pārgājis savvaļā Ziemeļamerikā. Latvijā bieži sastopams visā teritorijā. Aug sausā, smilšainā augsnē, akmens dārzos un bagātīgās dārza augsnēs, bieži sastopams kāpās. Tas labi aug nabadzīgās augsnēs pie dažādiem apgaismojuma līmeņiem. Augšanu traucē ilgstošs apēnojums un ierobežots ūdens daudzums.[1]

Sukulents, 4 — 15 cm augsts daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs. Stublājs tievs un pacils. Lapas veselas, sulīgas, puscilindriskas, šauri olvālveidīgas uz stublāja pamīši sēdošas, sakārtotas jumstiņveidā.[2] Veido velēnveidīgu audzi. Lapām kodīga garša. Ziedu vainaglapas citrondzeltenas, kauslapas ir zaļgandzeltenas, atrodas zaru vai stumbra galā. Auglis- pieci someņi ar īsu, taisnu knābīti. Ziedēšanas laiks ir no jūlija līdz augustam. Ziedi ir hermafrodīti, ko apputeksnē bites.[3] Droga satur alkaloīdus — sedamīnu, nikotīnu, zedinīnu, izopeltjerīnu, kā arī miecvielas, gļotvielas, maz izpētītus glikozīdus, askorbīnskābi, ābolskābi, cukurus u.c.[4]

Sastopams blīvās dažāda lieluma velēnveida audzēs sausos mežos, mežmalās, nogāzēs, kāpās, smiltājos un dzelzceļa uzbērumos.[5]

Tiek uzskatīts par noderīgu ārstniecības augu. Bieži tiek lietots tautas medicīnā, lai ārstētu epilepsiju, mazasinību, vemšanu, caureju un kā diurētisks līdzeklis. Ārīgi lieto svaigu sulu vai ziedi čūlu, apdegumu, strutojošu brūču ārstēšanai, kārpu un varžacu nodzīšanai. Izmanto arī difterijas slimnieki, lai skalotu kaklu.[6]

Kodīgais laimiņš labi panes augstu temperatūru un sausumu, bet saknes ir jutīgas pret slapjām virsmām. Labi aug dažādās pH vidēs vietās, kur augsne ir aizsargāta no noteces un nav bieza ēna.[7]

  1. Schuber M., Kluge M. — In situ studies on crassulacean acid metabolism in Sedum acre L. and Sedum mite Gil. 1981, Oecologia vol. 50, Issue 1, pp 82-87
  2. Harrison M. — Gardening in the Coastal South. 2003, Pineapple Press, Inc., pp 19
  3. Kluge M. — Is Sedum acre L. A CAM plant? 1977, Oecologia vol. 29, issue 1, pp 77-83
  4. Krasnov E.A., Petrova L.V., Bekker E.F. — Sedum alkaloids. 1977, Chemistry of Natural Compounds, Vol 13, Issue 4, pp 492
  5. Sugu enciklopēdija
  6. http://www.am.ros.lv/index.phped=198&lang=lv&page=9&upage=22&all_art=0/[novecojusi saite]
  7. L. Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus" ISBN 5-405-00395-6