Konkordija
- Šis raksts ir par polārstaciju Antarktīdā. Par citām jēdziena Konkordija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Konkordija | |
---|---|
Concordia | |
Valsts piederība | Francija Itālija |
Koordinātas: | 75°6′6″S 123°23′43″E / 75.10167°S 123.39528°EKoordinātas: 75°6′6″S 123°23′43″E / 75.10167°S 123.39528°E |
Novietojums | Polārais plato |
Stacijas tips | vissezonas |
Atvērta | 1997. g. |
Personāls vasarā | 32 |
Personāls ziemā | 13-14 |
Augstums v.j.l. | 3233 m |
Vidējā gada t° | -50,8 °C |
Maksimālā t° | −25,0 °C |
Minimālā t° | -81,9 °C |
Laika zona | UTC+8 |
Mājaslapa | www.concordiabase.eu |
Konkordija Vikikrātuvē |
Konkordija (franču: Base antarctique Concordia, itāļu: Base antartica Concordia) ir kopēja Francijas un Itālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā. Tā ir viena no trijām pastāvīgajām iekškontinentālajām stacijām (divas citas ir amerikāņu Amundsenskota-Sautpola un krievu Vostoka; ķīniešu Kuņluņa pašlaik ir būvniecības stadijā) un ir izvietota uz Polārā plato paaugstinājuma Čārlija ledus kupola 930 km no tuvākās okeāna piekrastes un 1670 km no Dienvidpola. Tuvākā polārstacija Vostoka ir 560 km attālumā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēmums par jaunas iekškontinentālās stacija būvniecību tika pieņemts 1992. gadā. 1993. gadā Francijas polārais institūts (IPEV) parakstīja sadarbības līgumu par stacija būvniecību ar itāļu kompāniju ENEA (Ente per le Nuove Tecnologie, l'Energia e l'Ambiente). 1996./1997. gada polārajā vasarā tika ierīkota vasaras stacija, kuras divi galvenie uzdevumi bija Eiropas ledus dziļurbumu projekta EPICA loģistikas nodrošināšana un pastāvīgas vissezonas stacijas būvniecība. Pastāvīgās stacijas būvniecība sākās 1999. gadā un tika pabeigta 2004. gadā.[1] Stacija tika nodota ekspluatācijā 2005. gadā un pirmo ziemošanu 13 cilvēku komanda (11 francūži un 2 itāļi) sāka tā paša gada 13. februārī.
Stacijas uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konkordija sastāv no divām funkcionālajām zonām:
- vasaras zona, kur polārās vasaras laikā iespējams izmitināt līdz 40 cilvēkiem;
- stacijas pamatēkas, kas nodrošina ziemošanas personāla pilnīgu autonomitāti deviņu mēnešu garumā.
Pamatstacija būvēta divu savstarpēji savienotu cilindrisku ēku veidā. Katra no trīsstāvīgajām būvēm ir 12 m augsta, 18,5 m diametrā un sver 200 tonnas. Būves balstās katra uz 6 regulējamiem piloniem, kas ļauj regulēt to augstumu attiecībā pret ledāja virsmu, nodrošinoties pret ieputināšanu. Katrai ēkai ir trīs stāvi ar kopējo platību 1500 m². Viena ēka paredzēta "klusajām" nodarbēm (medpunkts, radiopunkts, meteostacija, guļamtelpas, laboratorijas), otra - "skaļajiem" pasākumiem (konferenču telpa, biroji, veikals, sporta un atpūtas telpas, virtuve, ēdnīca, bibliotēka).
Ārpus galvenajām ēkām, bet savienota ar tām ar slēgtu pāreju, atrodas energostacija ar trim speciāli retinātā gaisa apstākļiem piemērotiem dīzeļģeneratoriem, katrs no kuriem spēj attīstīt 125 kW jaudu. "Skaļajā" ēkā atrodas arī rezerves ģenerators ārkārtas situācijām. Vidējais enerģijas patēriņš 2006./2007. gada vasaras sezonā bija 85 kW, patērējot 610 litrus dīzeļdegvielas dienā. 1 kW gada izmaksas vidēji ir 7100 EUR. Energostacijas ēkā atrodas arī katlu māja (izmanto dīzeļģeneratoru ražoto siltumu), dzeramā ūdens ražotne no vietējā firna un notekūdeņu utilizācijas iekārta.
Transports un sakari
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konkordijas stacija atrodas 1100 km attālumā no Dimondirvilas un 1200 km attālumā no Mariocukelli piekrastes polārstacijām. Caur šīm divām stacijām tiek organizēta Konkordijas apgāde ar materiāliem un personāla transportēšana. Lielākā daļa kravu (ap 350 tonnām sezonā) tiek piegādāta ar trijām traktoru karavānām no Dimondirvilas. Karavānas tiek organizētas vasaras sezonā un ceļš turp un atpakaļ aizņem 20-25 dienas. Karavānās parasti ietilpst divi sniega buldozeri un seši līdz astoņi traktori. Karavānu, ko sauc arī par Le raid, apkalpo 9-10 cilvēki. Atpakaļceļā karavāna ved atkritumus. Karavānu maršruta plānošanai tiek izmantoti SPOT satelīttattēli un maršruta kontrolei izmanto GPS navigāciju.
Gaisa satiksmei pārsvarā izmanto Twin Otter un DC3 lidmašīnas. Sakarā ar zemo kravnesību Twin Otter parasti tiek izmantotas tikai personāla pārvadāšanai. Gaisa satiksme no novembra līdz decembrim tiek īstenota ar Mariocukelli staciju, bet no decembra līdz februārim - ar Dimondirvilu. Lidojuma ilgums vienā virzienā ir ap 4 stundām. DC3 tiek izmantots kravu un personāla pārvadāšanai no Makmerdo stacijas.
Komunikācijas ar ārpasauli tiek īstenotas ar satelītu Inmarsat un Iridium starpniecību.
Aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konkordijas stacijā tiek veikti kompleksi pētījumi vairākās zinātnes nozarēs:
- Ģeofizika
- ar GPS staciju tīklu (kura citas bāzes izvietotas Dimondorvilā un Mariocukelli) tiek pētīts kontinentu dreifs,
- ar kalibrēšanas palīdzību tiek nodrošināta Zemes satelītuzmērīšanas precizitāte,
- regulāri meteoroloģiskie novērojumi;
- Astronomija. Vairāk kā 3000 m lielais augstums un skaidras debesis 80% gada dienu ļauj veikt augstvērtīgus novērojumus. Daļa no ARENA astrofizikas pētījumu programmas;[2]
- Glacioloģija. Ilgtermiņa pētījumi EPICA programmā;
- Klimatoloģija. Ozona slāņa pētījumi ar meteoroloģisko balonu palīdzību.
- Medicīna un socioloģija. Vides un uzvedības modelēšana ilgā laika posmā nošķirtu cilvēku grupu ietvaros Marsa programmā;
- Tehnoloģija. Celtniecības un citu materiālu testēšana ilgstošas ekstrēmi zemas temperatūras apstākļos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Concordia Construction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. augustā. Skatīts: 2010. gada 20. aprīlī.
- ↑ «Antarctic Research, a European Network for Astrophysics». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. augustā. Skatīts: 2010. gada 20. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konkordija.
|