Konstantīns Strods (1908—1999), pseidonīms Plencinīks, bija latviešu rakstnieks, kurš rakstīja latviešu un latgaliešu valodā.
Dzimis 1908. gada 9. martā Varakļānu pagasta Kokaru ciemā zemnieku ģimenē. Mācījās Varakļānu pamatskolā (1917–1925), tad Varakļānu ģimnāzijā (1925–1928). Jau 13 gadu vecumā žurnāls "Jaunības Tekas" nopublicēja viņa dzejoli "Pučiu dorziņš" (1922). 1929. gadā žurnāls "Zīdūnis" iespieda viņa skici "Maļdeišonōs". 1931. gadā darbojās laikrakstā "Jaunō Straume", bija jauno rakstnieku nodaļas redaktors Latvijas katoļu jaunatnes izdevumā "Sauleite" (1931–1933).
1930. gadu sākumā izveidoja un vadīja Varakļānu biedrības dramatisko sekciju, pats arī spēlēja kā aktieris. 1933. gadā Nautrānu baznīcā salaulājās ar skolotāju un topošo dzejnieci Mariju Andžāni.
Strādāja par Varakļānu bibliotēkas pārzini, vēlāk par ierēdni Rīgā un Rēzeknē. Publicēja dzejoļus krājumus "Sevī" (1931) un "Sirds" (1934).
Aktīvi iesaistījās Varakļānu un Viļānu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, piedalījās Latgales ārpusskolas izglītības kongresā (1933), piedalījās latgaliešu rakstnieku sarīkojumos Latgalē (Rēzeknē, Viļānos, Varakļānos, Aglonā un citur), tostarp latviešu rakstnieku vakarā Rīgā (1935).
Otrā pasaules kara laikā bija laikraksta "Rēzeknes Ziņas" redakcijas loceklis (1941–1944), fragmentos publicēja romānus "Laipa" un "Velni" par Baigā gada notikumiem (1942–1943). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Grēvenes un Langerfeldes bēgļu nometnēs. Kopā ar sievu izveidoja skolu Oberkaseles latviešu bēgļu nometnē, rediģēja nometnes rakstu krājumu "Ceļinieks". 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur strādāja raktuvēs un dzelzs izstrādājumu rūpnīcā Ņujorkas štata Elmairā (1951–1970). Piedalījās latgaliešu trimdas sabiedriskajā dzīvē, tostarp Katoļu dienu latviešu rakstnieku sarīkojumos ASV un Kanādā, kā arī Radio Liberty latgaļu raidījumu lasījumos, bija Andrieva Jūrdža Fonda padomes loceklis.
Dzīves nogalē publicēja atmiņu-izdomu romānu "Tas sākās Varakļānos" (1988).[1]
Ar pseidonīmu K. Plencinīks publicēja dzeju un prozu latgaliešu izdevumos "Sauleite", "Straume", "Zīdūnis", "Latgolas Bolss", "Latgolas Vōrds", "Zemnīka Bolss", "Daugavas Vēstnesis" un citviet. Pseidonīmu Plencinīks izvēlējies, jo šādi saukts viņa vectēvs. Pēc 1934. gada viņš galvenokārt pievērsās prozas rakstniecībai, tapa tēlojumi, pasakas, stāsti, lugas un kultūrvēsturiski apcerējumi.
- krājumi "Sevī" (1931) un "Sirds" (1934)
- Laikraksta fragmentos publicēti romāni "Laipa" un "Velni" (1942–1943)
- Atmiņu-izdomu romāns "Tas sākās Varakļānos" (1988)
- "Sādžu ļaudis" (1936)
- "Atmūda" (1943)
- "Es, mazais cilvēks" (bērnības atmiņu grāmata, 1958)
- "Nedrīkstu raudāt, nevaru smiet" (1976)
- "Kungs" (1974)
- garstāsts "Zemes Dievs" (1936)
- apcerējums "Taupiet savu, tā Kunga dotu mantu" (iespiests laikrakstā "Daugavpils Vēstnesis", 1939)
- stāstu krājums "Kungs" (Andrieva Jūrdža Fonda Broņislava Spuļa piemiņas komisijas atzinības godalga, 1976, no prēmijas autors atteicies)
- A. Spr. Jaunākās parādības Latgales rakstniecībā. Rīts, 1934, 23. septembris.
- Liepiņš, Oļģerts. Kad mazais cilvēks tagad liels. Latvija Amerikā, 1973, 17. marts.
- Tichovskis, H. Piemineklis Latgales lauku dzīvei un cilvēkiem. Latvija Amerikā, 1975, 16. augusts.
- Rudovičs, Jezups. Dzeive, 1976, 128. numurs.
- Spoģis, Alberts. Latgolas dvēseles rūtu kalējam. Konstantīnam Strodam Plencinīkam 80. Dzeive, 1988, 16. numurs.
- Spoģis, Alberts. Neparasts vēsturisku atmiņu romāns. Brīvā Latvija, 1989, 10. jūlijs.
- Salceviča, Ilona. Rakstnieks Konstantīns Strods-Plencinīks deviņdesmitgadnieks. Treji Vārti, 1998, 182. numurs.
