Kopāls
Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu. Mūsdienās ar to tiek apzīmēti visi tropiskie sveķi.[1][2][3][4][5] Gandrīz identiski dzintaram pēc izcelsmes, īpašībām un izskata, bet to galvenā atšķirība ir vecums.[6]
Kopāls var saturēt kukaiņu un nelielus augu ieslēgumus.[2] Nosaukums, balstoties uz spāņu jūrasbraucēju teiktā, cēlies no acteku (navatlu) valodas, kas nozīmē "smaržīgi dūmi", pārtulkots angļu valodā 1577. gadā, pēcāk parādījies arī citās valodās.[5][7] Acteki uzskatīja kopāla sveķus par "koku asinīm", tie bija svēti un vērtīgi.[3][5][8]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Stāvoklis istabas temperatūrā | Cieta viela |
| Krāsa | Dzeltens, dzeltenbrūns, retāk bāli dzeltens |
| Cietība | 2 — 2,5 |
| Blīvums | 1,04-1,13 |
| t° kušanas | 180°-340 °C (Atkarīgs no kopāla veida) |
| Stabilitāte | Stabils |
| Korodēšanas spēja | Nekorodē |
| Elastība | Elastīgs |
Kopāls ir degošs materiāls, kas augstas temperatūras ietekmē var eksplodēt, liesmu dzēšanas veids atkarīgs no uguns lieluma.[9] Sasniedzot kušanas temperatūru, ļoti ātri kļūst mīksts.[12]
Kopāls nav īpaši bīstams cilvēkiem, ja netiek norīts, toties saskarsmē ar ādu un acīm vai ieelpojot var izraisīt kairinājumu.[9] Lietojot kā vīraku, kopāls var būt bīstams mājdzīvniekiem, radot deguna gļotādas kairinājumu un iespējamas arī elpošanas problēmas, simptomus var mazināt ar labu telpu ventilēšanu un ierobežojot dzīvnieku pieeju sveķiem un telpām, kurās tas ir izmantots.[13][14][15]
Pēc formas sacietējuši kopāli ir plakani, ne pārāk biezi, ieapaļi, nereti iegareni, vēl neslīpētiem un sveķiem mēdz būt izteiktāks reljefs, tie ir mākoņaināki, toties svaigi sveķi ir ļoti gludi un spīdīgi.[4]
Sastopamība un ieguve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopami un tiek iegūti Meksikā, Centrālamerikā, Sjerraleonē, Angolā, Mozambikā, Zanzibārā(Tanzānijā), Gabonā, Jaunzēlandē, Madagaskarā, Japānā, Dominikānas Republikā, Indijā, Brazīlijā un Kolumbijā.
Iegūstams gan ievācot no kokiem, gan upēs un citās ūdenstilpēs. Vairāki kopāli satur fosilijas. Atkarībā no ieguves vietas un izcelsmes koka sugas, var atšķirties kopālu veids.[2][4][6][8][10][16]
Kopāli ir radušies fosilizējoties koku sveķiem, kas izdalījušies kaitēkļu, vēlāk arī cilvēku darbības rezultātā.[3]
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmanto:
- Dabīgu laku gatavošanai;[1][2]
- Kā vīraku;[2][3][5]
- Čakru attīrīšanai;
- Darbam ar saules pinuma čakru (3.čakra);[10]
- Vēsturiski acteki izmantoja, kā līmi, saistvielu krāsu pigmentiem un dāvanu kukurūzas dievam;[3][5]
- Rotaslietās kā dzintara aizstājēju;[1][5]
- Enerģētiskai aizsardzībai;[8][10]
- Emocionālas pacilātības un miera ieguvei;[10][17]
- Upurēšanas rituālos;[8]
Mūsdienās vispopulārākais kopālu pielietojums ir vīrakā. Tiem joprojām ir liela nozīme Meksikas un Centrālamerikas valstu kultūrās festivālu laikā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «kopāls | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Kopāls». hmn.wiki (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-14. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Maureen Gilmer. «Copal: The incense of ancient Mexico». The Desert Sun (en-US). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Copal». www.vias.org. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Kopāls, koku asinis: Amerikas senie vīraks». lv.peopleperproject.com. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 6,0 6,1 «Amber Value, Price, and Jewelry Information». International Gem Society (angļu). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «MESOAMERICAN COPAL RESINS». web.archive.org. 2015-02-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-12. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «BALTAIS KOPĀLS - Tribal Soul vīraku kociņi 15g». pirtim.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «ScienceLab.com» (angļu). 10/09/2005, 16:58. Skatīts: 14.03.2022.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 «Dārgakmeņi». www.litoterapija.lv. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Copal - CAMEO». cameo.mfa.org. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Container Handbook». www.containerhandbuch.de. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ Logan M. «Is Incense Bad For Dogs? - (Answered & Explained)» (en-US), 2021-06-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-18. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Scents That Are Bad For Cats And Dogs | Is Burning Incense Safe». Emergency Vets USA (en-US). 2020-05-04. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Scents That Could Be Harmful To Your Pets». www.preventivevet.com (en-us). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ Suter, A. F. (1929). "EAST INDIAN COPALS AND DAMARS". Journal of the Royal Society of Arts 77 (3987): 577–598. ISSN 0035-9114.
- ↑ Merali, Zul; Cayer, Christian; Kent, Pamela; Liu, Rui; Cal, Victor; Harris, Cory S.; Arnason, John T. (2018-04-24). "Sacred Maya incense, copal (Protium copal - Burseraceae), has antianxiety effects in animal models". Journal of Ethnopharmacology 216: 63–70. doi:10.1016/j.jep.2018.01.027. ISSN 1872-7573. PMID 29414121.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kopāls.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)