Koronāro artēriju šuntēšana
Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes). Šuntēšana jānošķir no stentēšanas jeb stenta ievietošanas (stents ir īpaša caurulīte, kas ievietota sirds koronārajā asinsvadā un nodrošina patoloģiskā procesa sašaurinātās zonas paplašināšanu).
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Koronāro sirds slimību izraisa koronāro asinsvadu sašaurināšanās, kuras rezultāts ir nepietiekama skābekļa piegāde sirds muskuļiem. Šajā situācijā bieži rodas sūdzības par sāpēm aiz krūšu kaula vai krūšu kreisajā pusē, t.i. stenokardija. Šādos gadījumos tiek nozīmētas diagnostikas procedūras, no kurām galvenā ir koronarogrāfija — sirds asinsvadu izmeklēšana, ar īpašu zondi ievadot tajos kontrastvielu.[1] Saskaņā ar šī izmeklējuma rezultātiem tiek pieņemts lēmums par turpmāku ārstēšanu. Dažos gadījumos ir iespējams paplašināt sašaurināto zonu, izmantojot balonu angioplastiku un stenta ievietošanu,[2] tomēr vairumā gadījumu ir nepieciešama aortokoronārā šuntēšanas operācija (CABG). Savlaicīga koronāro artēriju šuntēšanas operācija novērš neatgriezeniskas sirds muskuļa izmaiņas, daudzos gadījumos uzlabo miokarda kontraktilitāti (saraušanās spēju) un palielina paredzamo dzīves ilgumu un kvalitāti.
CABG operācija prasa maksimālu ķirurga un viņa komandas koncentrāciju, tajā piedalās asistenti, anesteziologs, perfuziologs (speciālists, kurš kontrolē mākslīgās asinsrites un plaušu aparātu)[3] un operāciju māsas. Šī operācija ilgst vidēji 3—4 stundas. To galvenokārt veic, izmantojot mākslīgās asinsrites aparātu. Dažos gadījumos šī operācija ir iespējama pie darbojošās sirds, taču lielākoties sirds darbība tiek apstādināta, izmantojot kardioplēģiju. Lēmumu par to, kā veikt koronāro artēriju šuntēšanu, pieņem individuāli, atkarībā no koronāro artēriju slimības veida un smaguma pakāpes un nepieciešamības pēc vienlaicīgas papildu operācijas (sirds vārstuļa nomaiņa vai rekonstrukcija, aneirismas operēšana utt.).
Koronāro šuntēšanas operāciju priekšrocības bez mākslīgās asinsrites ierīces ir
- nenotiek asins šūnu traumatiski bojājumi;
- īsāks operācijas ilgums;
- ātrāka pēcoperācijas rehabilitācija;
- nerodas ar mākslīgās asinsrites lietošanu saistītas komplikācijas.
Mūsdienās koronāro artēriju šuntēšanas operācijas laikā parasti tiek izmantoti šunti no iekšējās krūšu artērijas (piena dziedzeru koronāro artēriju apvedceļa jeb šunta veidošana), radiālās artērijas (autoarteriālais aortokoronāras artērijas apvedceļš), apakšējo ekstremitāšu lielās vēnas (autovenozā aortokoronāro artēriju šuntēšana). Rehabilitācijas perioda ilgums un kosmētiskais efekts ir atkarīgs no asinsvada iegūšanas tehnikas izvēles.
Rehabilitācija pēc koronāro artēriju šuntēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti kādu laiku pēc CABG pacienta elpošana tiek uzturēta mākslīgi. Pēc neatkarīgas elpošanas atjaunošanas jācīnās pret sastrēgumiem plaušās: tam ir piemērots gumijas baloniņš, kuru pacients piepūš 10—20 reizes dienā, tādējādi vēdinot un iztaisnojot plaušas.
Nākamais uzdevums ir krūšu kaula un apakšstilbu rētu ārstēšana un pārsiešana. Pēc 7—14 dienām rētas sadzīst, un pacientam atļauts iet dušā.
CABG operācijas laikā tiek veikta sternotomija (sadalīts krūšu kauls), kuru pēc tam sastiprina ar metāla skavām, jo tas ir ļoti masīvs kauls un tam ir liela slodze. Āda virs krūšu kaula sadzīst dažās nedēļās, pats kauls — vismaz 4—6 mēnešos. Ātrākai sadzīšanai ir jānodrošina miers, šim nolūkam izmanto īpašus medicīniskos pārsējus (bandāžas jeb korsetes). Var iztikt arī bez korsetes, tomēr ir gadījumi, kad operētajiem pacientiem atveras šuves un krūšu kauls sadalās, kā rezultātā tiek veiktas atkārtotas operācijas, lai arī tās nav tik lielas. Tādēļ pacientiem ieteicams iegādāties un lietot krūšu pārsēju.
Asins zuduma dēļ operācijas laikā visiem pacientiem attīstās anēmija, tai nav nepieciešama īpaša ārstēšana; tiek nozīmēta diēta, ieteiktajā uzturā ietilpst vārīta liellopa gaļa, aknas un parasti pēc mēneša hemoglobīna līmenis normalizējas.
Nākamais rehabilitācijas posms ir motoriskās aktivitātes kāpināšana. Pēc operācijas, kad stenokardija vairs netraucē, pamazām var sākt palielināt slodzes tempu. Parasti sāk ejot pa koridoru līdz 1000 metriem dienā un pakāpeniski palielinot slodzi.
Pēc izrakstīšanas no slimnīcas pacientam ieteicams doties uz sanatoriju galīgai atveseļošanai.
2—3 mēnešus pēc operācijas ieteicams veikt veloergometrijas slodzes testu, lai novērtētu, cik labi strādā jaunie apvedceļi un cik labi miokardam tiek piegādāts skābeklis. Ja pārbaudes laikā nav sāpju un EKG izmaiņu, tad atveseļošanās tiek uzskatīta par veiksmīgu.
Ja tiek pārkāpti vai pārtraukti pacienta atveseļošanās medicīniskie, uztura un fiziskie pasākumi, ir iespējams recidīvs un atkārtotu operāciju var atteikt. Dažos gadījumos var stentēt jaunus sašaurinājumus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā veiksmīgā koronāro artēriju šuntēšana tika veikta Amerikas Savienotajās Valstīs 1960. gada 2. maijā Alberta Einšteina vārdā nosauktajā medicīnas koledžā. Operāciju veica Frankfurtē dzimušais doktors Roberts Hanss Gecs[4] (Robert Hans Goetz). Pirmo veiksmīgo koronāro artēriju šuntēšanas operāciju PSRS veica Ļeņingradas profesors Vasilijs Koļesovs 1964. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ iveta.medne. «INFORMĀCIJA PACIENTAM PAR KORONAROGRĀFIJAS PROCEDŪRU». Rīgas 1. slimnīca (latviešu), 2018-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-31. Skatīts: 2020-01-06.
- ↑ Kārlis Trušinskis. «Stenti glābj pacientus no infarkta un būtiski uzlabo dzīves kvalitāti». Sirds un veselība (latviešu), 2017-03-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-13. Skatīts: 2020-01-06.
- ↑ «MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2020-01-06.
- ↑ Robert H. Goetz: the surgeon who performed t... [Ann Thorac Surg. 2000] — PubMed — NCBI