Kremnica

Kremnica
pilsēta
Kremnica
Kremnica
Ģerbonis
Kremnica
Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Banska Bistricas apgabals
Apriņķis	Žaras pie Hronas apriņķis
Pilsētas tiesības	1328
Platība
• Kopējā	43,13 km2
Augstums	550 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	4 934
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.kremnica.sk
Kremnica Vikikrātuvē

Kremnica (slovāku: Kremnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Žaras pie Hronas apriņķī. Pilsēta ar labi saglabājušos viduslaiku apbūvi. Šeit atrodas pasaulē vecākā aktīvā monētu kaltuve.

Vēsture

Pilsēta no 9. gadsimta attīstījusies kā zelta ieguves vieta. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Kremnica gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Kermecbāņa (Körmöcbánya). Viduslaikos Kremnica bija lielākais zelta ieguves centrs Eiropā. 1328. gadā Ungārijas karalis Kārols I Kremnicai piešķīra pilsētas tiesības, un jau tolaik šeit darbojās monētu kaltuve. Kaltuve ražoja florīnus (forintus) un dukātus, izveidojoties par Ungārijas galveno monētu kaltuvi. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 20. gadsimta 70. gados zelta ieguve pilsētas apkaimē tika pārtraukta. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika

Pilsētā darbojas monētu kaltuve, kura citu starpā kaļ Slovākijas eiro monētas.

Cilvēki

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (64,9 %), nereliģiozi (22,6 %) un luterāņi (5,8 %).

Skatīt arī

• Banska Bistricas apgabals

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kremnica.

• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Kremnicas monētu kaltuve