Kremnica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kremnica
Kremnica
Kremnica
Kremnica
Ģerbonis: Kremnica
Ģerbonis
Kremnica (Slovākija)
Kremnica
Kremnica
Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Banska Bistricas apgabals
Apriņķis Žaras pie Hronas apriņķis
Pilsētas tiesības 1328
Platība
 • Kopējā 43,13 km2
Augstums 550 m
Iedzīvotāji (2013)
 • kopā 5 528
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kremnica.sk
Kremnica Vikikrātuvē

Kremnica (slovāku: Kremnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Žaras pie Hronas apriņķī. Pilsēta ar labi saglabājušos viduslaiku apbūvi. Šeit atrodas pasaulē vecākā aktīvā monētu kaltuve.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta attīstījusies kā zelta ieguves vieta no 9. gadsimta. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Kremnica gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Kermecbāņa (Körmöcbánya). Pilsēta viduslaikos bija lielākais zelta ieguves centrs Eiropā. 1328. gadā Ungārijas karalis Kārols I Kremnicai piešķīra pilsētas tiesības, un jau tolaik šeit darbojās monētu kaltuve. Kaltuve ražoja florīnus (forintus) un dukātus, izveidojoties par Ungārijas galveno monētu kaltuvi. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 20. gadsimta 70. gados tika pārtraukta zelta ieguve pilsētas apkaimē. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas monētu kaltuve, kura citu starpā kaļ Slovākijas eiro monētas.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (64,9 %), nereliģiozi (22,6 %) un luterāņi (5,8 %).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]