Pāriet uz saturu

Krievijas Eiropas daļa

Vikipēdijas lapa
Krievijas Federācijas Eiropas daļas karte

Krievijas Federācijas Eiropas daļa ir teritorija, kas atrodas uz rietumiem no Urālu kalniem un aizņem aptuveni 23% no valsts kopējās platības, taču tajā dzīvo apmēram 75—80% Krievijas Federācijas iedzīvotāju. Šī reģiona austrumu robeža ir Urālu kalni, bet rietumos tas robežojas ar Baltijas jūru, Ukrainu, Baltkrieviju un citām Austrumeiropas valstīm. Krievijas Eiropas daļa aptver vairākas lielas pilsētas, tostarp Maskavu, Sanktpēterburgu, Kazaņu, Ņižņijnovgorodu, Krasnodaru un Rostovu pie Donas.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Ziemeļaustrumu daļā plešas Austrumeiropas līdzenums, kas ir viena no lielākajām līdzenajām teritorijām pasaulē. Šis zemais pacēlums sniedzas no Baltijas jūras rietumos līdz Urālu kalniem austrumos, un tajā ir auglīgas lauksaimniecības zemes, kā arī blīva apdzīvotība. Urālu kalni, kas stiepjas no ziemeļiem līdz dienvidiem, veido dabisko robežu starp Krievijas Federācijas Eiropas un Āzijas daļām. Kalnos atrodamas bagātīgas minerālu iegulas.

Svarīgākās upes Krievijas Federācijas Eiropas daļā ir Volga un Dona. Volga, kas ir garākā upe Eiropā (aptuveni 3530 km), plūst cauri daudziem industriālajiem un lauksaimniecības reģioniem, ietekot Kaspijas jūrā. Tā ir svarīgs ūdens transporta ceļš ar lielām hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēm. Arī Dona, kas ieplūst Azovas jūrā, ir nozīmīga upe, kas kalpo gan transportam, gan apūdeņošanai.

Kaspijas jūra, lielākais slēgtais ūdens baseins pasaulē, robežojas ar Krievijas Federācijas Eiropas daļu tās dienvidaustrumos. Kaspijas jūra ir būtiska gan zvejniecībai, gan naftas un dabasgāzes ieguvei. Savukārt ziemeļrietumos atrodas divi no Eiropas lielākajiem ezeriem — Lādogas un Oņegas ezeri. Šie ezeri ne tikai kalpo kā transporta ceļi, bet ir arī svarīgi zivju resursu un tūrisma objekti.

Arktikas reģionā atrodas Kolas pussala ar skarbu klimatu un bagātīgiem minerālresursiem, kurā atrodas Murmanska — lielākā osta Ziemeļu Ledus okeānā. Krievijas Federācijas Eiropas dienvidu daļa robežojas ar Kaukāza kalnu priekškalni, kur atrodas 5642 metrus augsts izdzisis vulkāns Elbruss — augstākā virsotne Eiropā.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]