Krieviņi

Šis raksts ir par etnisko grupu. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Krieviņi (ciems).

Krieviņi

Votu karogs
Visi iedzīvotāji
—
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Latvija
Valodas
votu valoda (krieviņu dialekts), latviešu valoda
Radnieciskas etniskas grupas
voti

Krieviņi bija voti, kurus 1445. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda un nometināja Zemgalē, Bauskas apkārtnē. Šis reti apdzīvotais apvidus (tagadējie Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagasti) bija izpostīts karos ar lietuviešiem un to bija skārusi mēra epidēmija.

Savas identitātes pazīmes krieviņi saglabāja līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei. Turklāt to dzīvesveids un paražas ietekmēja arī vietējo etnogrāfisko kultūru (piemēram, Zemgales tautastērpa rakstos parādījās citiem latviešu novadiem neraksturīgi ziedu un zvēru motīvi).

Vēsture

Bauskas pils

Augusta Georga Vilhelma Pecolda 1846. gada akvarelis ar krieviņiem tautastērpos

Krieviņi bija cēlušies no apmēram 3000 votiem, ko 1445. gadā Livonijas ordeņa meistars Heinrihs Finke fon Oferbergs (1439—1450) pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda uz Lietuvas pierobežas zemi Zemgalē un izmantoja viņu prasmes Bauskas pils celšanā (1447). Pils uzbūvē ir manāma līdzība ar Koporjes cietoksni un citām Novgorodas mūra pilīm. Pēc cietokšņa pabeigšanas ordenis votus nometināja karos ar lietuviešiem izpostītājā un reti apdzīvotajā Bauskas apkārtnē tagadējos Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagastos.

Rakstos krieviņi pirmo reizi pieminēti 1636. gadā Paula Einhorna grāmatā Reformatio gentis Lettica un šī paša autora 1649. gada darbā Historia Lettica:

Bauskas apkārtnē dzīvojot kāda sveša tauta, ko saucot par krieviņiem un kas galvenokārt piederot hercogam. Viņi latviski runājot ļoti nepareizi un savā starpā sarunājoties igauniski.

— Pauls Einhorns, Reformatio gentis Lettica (1636)

Vācu valodā nometināto votu apzīmēšanai lietots apzīmējums Rüsche, kas latviešu valodā ieguva vārdu „krieviņi”. 1650. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga muižās Bauskas apkārtnē minēti 3 latviešu un 2 krieviņu brīvzemnieki, kas dzīvojuši Krieviņu pagastā.

1751. gadā arī vācu valodā pagastam jau parādās vārds Krewische Wacke, kas liecina, ka vārds „krieviņi” bija kļuvis par pagasta iedzīvotāju pašnosaukumu. 1790. gadā Johans Kristofs Broce savā „Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājumā” (III sējumā nr. 100) ievietojis arī krieviņu etnogrāfisko tērpu zīmējumus. Vecsaules draudzes mācītājs Lucavs 1810.–1815. gadā esot uzrakstījis 360 krieviņu valodas vārdus, kas visvairāk līdzinājušies Pēterburgas guberņas Jamburgas un Pēterhofas apriņķos dzīvojošo votu vārdiem.

Visplašāko tā laika zinātnisko pētījumu par krieviņu valodas izcelsmi ir atstājis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Ferdinands Johans Vīdemans, kas 1841. gadā publicējis rakstu „Über die Nationalität der Kreewinen” („Par krieviņu tautību”). Lai padziļinātu savus pētījumus par Baltijas somu tautām, Vecsaules draudzē 1846. gadā ieradies Krievu Ģeogrāfiskās biedrības loceklis Anderss Johans Šēgrēns (Sjögren), kas savu pētījumu rezultātus apkopojis rakstā „Reise nach Livland un Kurland” („Ceļojums uz Vidzemi un Kurzemi”).

Līdz 19. gadsimta otrajai pusei krieviņi ieplūda latviešos, atstādami Bauskas novada ļaužu kultūrā un valodā savas iezīmes. Krieviņu garīgā un materiālā kultūra izzināta visai nepietiekami. Kārlis Dziļleja izteicis hipotēzi arī par dzejnieka Raiņa izcelsmi no krieviņiem. Vēl 20. gadsimta 60. gados Bauskas apkārtnē esot bijuši saglabājušies nostāsti par krieviņu dzimtām.

Literatūra

• Latviešu konversācijas vārdnīca. Krieviņi. 9. sējums, 18 339—18 343. Rīga, 1933.

Ārējās saites

• Par Bauskas krieviņu izcelsmi (angliski)