Brunavas pagasts
| Brunavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Bauskas novads | |||
| Centrs: | Ērgļi | |||
| Platība: | 111,62 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2010): | 1661[1] | |||
| Blīvums: | 14.9 iedz./km2 | |||
Brunavas pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritotorijām tā dienvidaustrumos, Mēmeles un Mūsas starpupē, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Vecsaules, Ceraukstes un Gailīšu pagastiem, Vecumnieku novada Skaiskalnes pagastu, kā arī Lietuvas Panevēžas apriņķa Pasvales rajona Saloču seņūniju un Biržu rajona Pačeraukštes seņūniju.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Caur pagastu tek upes Ceraukste, Mēmele un Mūsa.
Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritroijā atrodas dabas liegums Paņemūnes meži.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Brunavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Budbergas muiža (Murowany Poniemun, Budberga), Grenctāles muiža (Gut Grenztal, Granctāles pienotava), Sarkanpaņemunes muiža (Gut Rot-Ponemun, Ērgļi), Stilķenes muiža (Gut Schtilchen), Zluktenes muiža (Zluktyn).
Līdz 1921. gadam pagasta teritorija atradās Lietuvā (bijušajā Kauņas guberņā) un bija viena no tām pārsvarā latviešu apdzīvotajām teritorijām, ko Latvija saņēma no Lietuvas kopā ar Aknīsti un Ukru pagastu apmaiņā pret Palangu un Sventāju. Līdz 1925. gadam saucās par Budbergas pagastu, pēc 1925. gada - Panemūnes pagasts. 1935. gadā Bauskas apriņķa Panemūnes pagasta teritorija bija 108,39 km² un tajā dzīvoja 3006 iedzīvotāji, no kuriem 90,4% bija latvieši.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Brunavas, Jodavas, Panemunes un Tervidānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bauskas rajona Brunavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Tervidānu ciemu, 1961. gadā - likvidēto Panemunes ciemu.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brunavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Brunavas katoļu baznīcas altāri
- Upenieku senkapi[4]
- Žluktenes senkapi
Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca un baznīcas iekārta
- Dzirnavu senkapi
- Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ērgļi (pagasta centrs), Augškalni, Bardžūni, Brunava, Brunavas muiža, Budberga, Grenctāle, Grenctāles pienotava, Irbēni, Kukuči, Silenieki, Šķirāni, Tervidāni, Tunkūni, Valteķi, Zluktene, Zluktenes muiža.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
