Krievu—persiešu karš (1804—1813)
Krievu—persiešu karš (1804—1813) bija bruņots konflikts starp Krievijas Impēriju un Irānas Augstāko valsti, ko izraisīja Pāvila I 1801. gada 18. janvārī Krievijai pievienotā Kartli-Kahētija, kā arī Mingrelija un Imeretija 1803. gadā.
Svarīgākā Krievijas problēma bija tā, ka tā nevarēja izmantot ievērojamus spēkus pret Persiju, jo deviņus gadus ilgā kara laikā Krievija karoja arī ar Franciju (1805, 1806—1807, 1812), Osmaņu impēriju (1806—1812), Zviedriju (1808—1809), kā arī bija kara stāvoklī ar Britu impēriju (1807—1812).
Karš beidzās ar izšķirošu Krievijas uzvaru. 1813. gada 12. (24.) oktobrī tika parakstīts Gulistānas miers (Kalnu Karabahā), kas bija viens no pazemojošākajiem līgumiem, kādu jebkad noslēgusi Persija. Persija atzina Dagestānas (Derbentas hanistes), Kartli, Kahetijas, Mingrelijas, Imeretijas, Gurijas, Abhāzijas, puses Austrumarmēnijas un lielākās mūsdienu Azerbaidžānas daļas nodošanu Krievijas Impērijai.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu—persiešu karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|