Kristaps Helmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristaps Helmanis
Kristaps Helmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 3. jūnijā
"Lejas Čimas", Tērvetes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1892. gada 10. martā (43 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Krievijas impērija
Tautība Latvietis
Vecāki Jānis Helmanis un Trīne Helmane
Zinātniskā darbība
Zinātne Bioloģija

Kristaps Helmanis (dzimis 1848. gada 3. jūnijā, miris 1892. gada 10. martā) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieeja Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskajā institūtā.

Dzimis 1848. gada 3. jūnijā Kalnamuižas pagasta "Lejas Čimās" zemnieka Jāņa Helmaņa un viņa sievas Trīnes ģimenē.

Mācījās vietēja Kalnamuižas pagasta skolā. Jaunietis 1862. gadā sāk mācības Jelgavas reālskolā un 1865. gadā to absolvē. Strādā par skolotāju līdz saprot, ka tas viņu nesaista. Arī šī profesija viņu neapmierina, un K. Helmanis dodas uz Latgali, kur 1868. gadā kļuva par brūžu uzraugu Grīvā, tad Krāslavā un Krievijā — Riževas apkārtnē, tad Vilgales muižā pie Kuldīgas. 1873. gada rudenī Kristaps Helmani iestājas Tērbatas veterinārinstitūtā, kas tieši tajā gadā no veterinārskolas tapusi par augstākā līmeņa mācību iestādi.[1] 1877. gadā par darbu “Spermatozoīdu attīstība mugurkaulniekiem” viņam piešķīra zelta medaļu. 1877. gadā viņš absolvēja Tērbatas Veterinārinstitūtu, bet intensīvi turpināja darbu pie maģistra disertācijas, ko spoži aizstāvēja 1879. gadā.

Strādāt Tērbatas veteriārinstitūtā, kur viņš 1879. gada maijā ieņem leibgardes jātnieku pulka veterinārārsta vietu Pēterburgā (1879—1891).[1] 1890. gadā bija viens no Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskā institūta (Институт экспериментальной медицины) organizētājiem, neilgu brīdi arī vadīja Epizootoloģijas nodaļu.[1] Drīz Helmanis saprot, ka darbam leibgardes jātnieku pulkā nav potenciāla un jau 1891.gadā Helmanis un Kalniņš publicēja darbus par malleīna atrašanu un tā lietošanu ļauno ienāšu diagnozē.[1]

Pēterburgas eksperimentālās medicīnas institūtā pēta tuberkulozi, liesas sērgas ierosinātājus, kā arī, pastiprināti ražo mallerīnu. Bijis viens no pirmajiem, kas ieguva imūnserumu pret Sibīrijas mēri, kā arī tuberkulīnu.[1]

Miris 1892. gada 25. februārī no smadzeņu audzēja.[2]

Viņa mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni un apglabāja Tērvetes baznīcas kapsētā, kur 1938. gada 26. maijā Latvijas Veterinārārstu biedrība uzlika pieminekli.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Предварительное сообщение к прививке яда бешенства, "Врач", 1886, 17 апреля, № 16 (krieviski)
  • Диагноз сапа посредством подкожного впрыскивания вытяжки из сапных бацилл, "Вестник общественной ветеринарии", 1891, № 5 (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 721. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Uzsākam ziedojumu vākšanu K. Helmaņa pieminekļa teritorijas labiekārtošanai». Lvb.lv. Skatīts: 2013. gada 26. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]