Alfrēds Bertušs

Alfrēds Bertušs;
Personīgā informācija
Dzimis	1849. gada 23. novembrī ; Bauska, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1890. gada 12. aprīlī (40 gadi); Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	bioloģija

Alfrēds Bertušs (1849—1890) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs. Gājis bojā inficējoties zinātniskā pētījuma laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1849. gada 23. novembrī Bauskā^[1] vai Panevēžas apriņķī.^[2] Bērnību pavadīja Mežotnes muižā, kur viņa tēvs bija muižas deģis un alus brūža vadītājs. Mācījās Bauskas pilsētas skolā, pēc tam Jelgavas reālskolā. 1873. gada rudenī uzsāka studijas Tērbatas Veterinārajā institūtā (Kaiserliche Veterinair-Institut zu Dorpat), kuru pabeidza 1877. gadā. Bija studentu korporācijas Fraternitas Dorpatensis loceklis. Pēc maģistra grāda aizstāvēšanas devies uz Aizkaukāzu.

No 1881. gada bija Krievijas impērijas armijas kavalērijas veterinārārsts. Kopš 1884. gada dzīvoja Pēterburgā, kur kopā ar Kristapu Helmani pētīja ļauno ienāšu slimību. Miris pēc inficēšanās 1890. gada 12. aprīlī, apglabāts Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos.^[3]

Pēc viņa nāves 1891. gadā Kristaps Helmanis Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskajā institūtā (Институт экспериментальной медицины) un Oto Kalniņš Tērbatā publicēja darbus par malleīna atrašanu un tā lietošanu ļauno ienāšu diagnozē, izveidoja mallerīna ražotni.

Atsauces

↑ Bauskas Centrālā bibliotēka
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 761. lpp.
↑ nekropole.info

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Bauskas Centrālā bibliotēka

[2] Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 761. lpp.

[3] ropole.info

[1]

[2]

[3]