Kristaps Strautmanis
| ||||||||||
Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis 1860. gada 11. novembrī, miris 1919. gada 19. martā) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs. Kalpojis Bauskas Svētā Gara baznīcas draudzē.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1860. gadā skolotāja ģimenē. No 1873. līdz 1877. gadam mācījās Jelgavas reālģimnāzijā. 1884. gadā nokārtoja apriņķa skolotāja eksāmenu. No 1890. līdz 1893. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē un 1893. gadā Jelgavā nokārtoja konsistorijas eksāmenu. No 1895. līdz 1896. gadam — skolotājs Irlavas skolotāju seminārā.
1896. gada jūlijā kļuva par Bauskas latviešu luterāņu draudzes mācītāju. Darbojās Latviešu literārā biedrībā, kur no 1904. līdz 1911. gadam bija Kurzemes direktors un sniedza bibliogrāfiski kritiskus pārskatus. 1899. gadā Strautmanis salaulājies ar Olgu Helēni Alisi fon der Ropu, ģimenē piedzima Ērika Aleksandra Meta (1900), Gothards Eduards Ādolfs (1902), Leonhards Eižens Georgs (1905), Kurts Pauls Johanness (1906).[1] Sākoties Pirmajam Pasaules karam un vācbaltiešu deportācijai, Strautmanis palika Bauskā, bet sieva ar bērniem bija spiesti doties uz Krieviju, no kurienes viņi atgriezās 1918. gadā.
Nogalināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācītāju Strautmani 1919. gada 19. martā lielinieki nogalināja Vecsaules pagasta Likvertenu silā. apglabāja Bauskas pilsētas kapos pēc tam, kad 23. martā Bausku ieņēma landesvēra vienības.
Par viņa slepkavības apstākļiem saglabājušās dažādas versijas.[2] Pēc vienas no tām, veicot mācītājmuižā kratīšanu, lielinieki uzgājuši paslēptu labību, Strautmani pasludinājuši par izzadzēju, kas laupot darba tautas maizi. Tuvojoties Baltijas landesvēra spēkiem, mācītājmuižā nomitinājuši milici, kam bija jānovērš Strautmaņa bēgšana no pilsētas. 1919. gada 16. martā Strautmanis noturējis pēdējo sprediķi Bauskas Sv. Gara baznīcā. 19. martā lielinieki pameta Bausku, taču atkāpjoties arestēja un līdzi ņēma gūstekņus.
Pēc citas versijas mācītājs 19. martā noturējis pēdējo lūgšanu piederīgo vidū, tad lielinieki arestējuši Strautmani un ņirgādamies izdzinuši viņu no mājām, neļaujot atvadīties no ģimenes. Mācītāju kā gūstekni kājām dzinuši līdz Likvertenu silam, kur revolucionārais kara tribunāls viņam steigā piespriedis nāves sodu.[1]
Pēc čekistes Lauras Tauriņas atmiņām sarkanie izlūki satvēruši Bauskas nomalē frontes līnijā Bauskas mācītāju Strautmani, kurš signalizējis ienaidniekam ar gaismas lukturi. Pie Vecsaules sila apcietinātajam mācītājam Strautmanim piesprieda nāves sodu. Nāves sodu izpildīt uzdevuši Tauriņai, bet pie meža malas atjāja no Bauskas kara komisārs biedrs Lampe un ieteica nāves soda izpildīšanu Strautmanim atlikt, jo Bauska neesot ieņemta. Vēlāk izrādījies, ka mācītājs nošauts it kā pēc lielinieka Ušacka pavēles.[3] Tomēr 1919. gada maijā Liepājas avīzē "Libausche Zeitung" atrodama publikācija, kurā minēts, ka Tauriņa nošāvusi mācītāju.[4] Strautmaņa atraitne devās uz Vāciju un neilgi pēc tam apprecējās ar Aleksandru Bernhardu Valteru fon Hānu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 3 Ābelnieks, R. Referāts Pirmais Bauskas latviešu mācītājs Kristaps Strautmans (Strautmanis). Referāts nolasīts 23.03.2024. Bauskas rātsnamā Bauskas muzeja organizētajos vēstures lasījumos, kas veltīti Sv. Gara baznīcas 430 gadu jubilejai.
- ↑ Mācītāja slepkavība ideoloģijas vārdā. Ko Bauskā pastrādāja revolucionāre un čekiste Laura Tauriņa? lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī
- ↑ Lauras Tauriņas atmiņas par 1918. un 1919. gadu Balodnē un Bauskā. Sarakstītas 1957. gada 24. septembrī. Bauskas muzejs, BNM 4196, 4. lpp.
- ↑ Lettland. Libausche Zeitung, Nr. 117 (22.05.1919), 2. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristaps Strautmanis |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|