Bauskas luterāņu baznīca
| Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
 | |
  Bauskas Svētā Gara baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Plūdoņa iela 13a, Bauska, Latvija |
| Koordinātas | 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°EKoordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E |
| Piederība konfesijai | Luterāņu |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Aktīva |
| Vadība | Prāvests Aivars Siliņš |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Vēlīnā gotika |
| Celtniecības sākums | 1591 |
| Celtniecības beigas | 1594 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | Mūra |
| Oficiālais nosaukums: Sv.Gara luterāņu baznīca ar kapliču un žogu | |
| Aizsardzības numurs | 6167 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Plūdoņa ielā 13a Bauskā. Bauskas luterāņu baznīca ir 16. gadismta beigu/17. gadsimta pirmās puses valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Valsts aizsardzībā atrodas arī baznīcas interjers - altāris, kancele, soli, ērģeles, kā arī 8 senas kapuplāksnes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baznīca ir senākā Bauskas vecpilsētas celtne, kas celta no 1591. līdz 1594. gadam. Bauskas pilsētai sākot veidoties tās atrašanās vietā, uz jauno Svētā Gara baznīcu no vecās Vairogmiesta Svētās Ģertrūdes baznīcas tika pārvietoti ne tikai kulta objekti un, iespējams, altāris, bet arī vietējo muižnieku apbedījumi.[1] Sākumā ēka bijusi bez torņa, kas ēkas rietumu galā uzcelts 1614. gadā, bet 1623. gadā tam uzbūvēta divposmu torņa smaile ar kupolu un smaili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Vienā no solu galiem saglabājies senākais Bauskas ģerboņa — zelta lauvas uz sarkana vairoga — kokgrebums (1640). Kanceli (1762) un ērģeļu prospektu (1766) dāvinājis Krievijas Impērijas senators Nikolajs Frīdrihs Johans fon Korfs. Soli saglabājušies no 17. gadsimta vidus — 18. gadsimta sākuma. 1799. gadā torņa smailē iespēra zibens, tornim uzlika "pagaidu" lēzenu jumta segumu, kāds tas saglabājies līdz mūsdienām. 1815. gada 1. maijā tornī atkal iespēra zibens, sabojājot arī mūra daļas. Līdz 1826. gadam bez mācītāja draudzē kalpoja arī diakons.
No 1921. gada līdz 1945. gadam par mācītāju kalpo nākamais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Gustavs Turss
Pēc 2000. gada baznīcā veikti jumta un torņa remonti, atjaunotas ērģeles. 2007. gada oktobrī remonta laikā noņemot torņa gaili un lodi, lodē atklāja aizlodētu kapsulu, kurā atradās 1623., 1766. un 1813. gadā rakstīti dokumenti, kā arī no 1575. līdz 1810. gadam kaltas sešpadsmit dažādas monētas. Dokumenti un monētas apskatāmas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.[2]
-
Baznīcas ieeja un tornis -
Baznīcas sānskats -
Reimersa epitāfija -
Altāris -
Baznīcas koris 1927. gadā
Baznīcas iekārtojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie dienvidu sienas uzstādīta 1677. gadā mirušā Bauskas tirgotāja, pilsētas vecākā un tiesas fogta Joahima Henninga (1626 — 1677) epitāfija kurā attēlots Kristus, kas samin pūķi. To gleznojis no Hamburgas nākušais mākslinieks Dītrihs fon Ceics, kas palika uz dzīvi pilsētā 1682. gadā kļūstot par vienu no pilsētas vecākajiem, 1702. gadā par tiesas fogtu bet 1704. par birģermeistaru. Pie ziemeļu sienas novietota 1757. gadā darinātā Bauskas birģermeistara Klāsa Johanna Reimersa epitāfija.[3]
Esošais altāris sākotnēji darināts 1699. gadā, pašreizējo izskatu ieguvis pēc Jelgavas vācbaltu gleznotāja Jūliusa Dēringa 1860 — 1861. gados veiktās pārbūves un altārgleznas "Golgāta" uzstādīšanas.[4] Dērings vienkāršoja un lielā mērā iznīcināja veco iekštelpu dizainu, no altāra noņemot visas skulptūras un pārkāsojot to baltu. 1873. gadā soli, altāra barjera un ķestera pults tika nokrāsoti brūni. 1886. gadā aizbēra kapenes baznīcas pagrabā, bet deviņas 16. un 17. gadsimta kapu plāksnes izņemtas no grīdas un novietotas gar sienām.
Baznīcas ērģeles ir lielākās Zemgalē, no 1890. līdz 1901. gadam tās būvējis pirmais latviešu profesionālais ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš.[5]
20. gadsimta sākumā Bauskas Sv. Gara baznīcā bija lielākais gleznoto epitāfiju skaits Latvijā — 7. 1904. gadā tās noņēma un laika gaitā gāja bojā. Daži to fragmenti glabājas Latvijas Vēstures muzejā un Rundāles pilī.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. septembrī. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
- ↑ «Atradumi baznīcas smailē». www.bauskasvecpilseta.lv.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
- ↑ http://cejsh.icm.edu.pl/cejsh/element/bwmeta1.element.53439960-090f-3d1f-bc69-249df242e196?q=b7cc32be-65b0-4c74-badf-9f5754f1e1dd$1&qt=IN_PAGE