Strautmanim veltīts piemiņas akmens viņa nošaušanas vietā Vecsaules mežā
Dzimis skolotāja ģimenē. No 1873. līdz 1877. gadam mācījās Jelgavas reālģimnāzijā. 1884. gadā nolicis apriņķa skolotāja eksāmenu. No 1890. līdz 1893. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē un 1893. gadā Jelgavā nokārto konsistorijas eksāmenu. No 1895. līdz 1896. gadam — skolotājs Irlavas skolotāju seminārā.
No 1896. gada jūlija līdz savai nāvei Bauskas latviešu draudzes mācītājs, kļūstot par pirmo latvieti šajā amatā. Darbojies Latviešu literārā biedrībā, kur no 1904. līdz 1911. gadam bija Kurzemes direktors un sniedzis bibliogrāfiski kritiskus pārskatus.
Sākoties Pirmajam Pasaules karam Strautmanis paliek Bauskā, taču ļauj savai sievai ar bērniem evakuēties uz Krieviju. Veicot mācītājmuižā kratīšanu, lielinieki uzgāja paslēptu labību, Strautmanis tiek pasludināts par izzadzēju, kas laupot darba tautas maizi. Tuvojoties Baltijas landesvēra spēkiem, mācītājmuižā tiek nomitināts milicis, kam jānovērš Strautmaņa bēgšana no pilsētas. 1919. gada 16. martā Strautmanis notur pēdējo sprediķi Bauskas Sv. Gara baznīcā. 19. martā lielinieki pamet Bausku, taču atkāpjoties tie arestē un līdzi ņem gūstekņus. Arī Strautmanis tiek apcietināts un nošauts Vecsaules mežā. 23. martā Bausku ieņem landesvēra vienības. Strautmanis apglabāts Bauskas pilsētas kapos.
