Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems; Christoph Johann Friedrich von Medem
Krievijas slepenpadomnieka un sūtņa Vašingtonā K.J.F. Mēdema portrets (1796). Autors Antons Grafs (Graff, 1736 - 1813)
Personīgā informācija
Dzimis	1763. gada 13. augustā ; Mežotne, Kurzemes un Zemgales hercogiste; (tagad Latvija)
Miris	1838. gada 24. februārī (74 gadi); Jelgava, Kurzemes guberņa; (tagad Latvija)
Vecāki	Johans Frīdrihs fon Mēdems; Luīze Šarlote Manteifele-Cēge
Māsas	Elīza fon der Reke; Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedre	Marija Luīze Ernestīne fon der Pālena
Bērni	Pauls fon Mēdems, Pēteris fon Mēdems, Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (vācu: Christoph Johann Friedrich von Medem, Jeannot Medem, 1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos. Žanno Mēdema vecākā māsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu rakstnieci, bet māsa Anna Šarlote Doroteja apprecējās ar pēdējo Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1763. gada 13. augustā Mežotnes muižā ietekmīgā muižnieka Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa otrās sievas Luīzes Šarlotes fon Manteifeles-Cēges ģimenē kā viņa piektais bērns.^[1] Tēvs viņu iekārtoja Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā svītā, kam sekoja dienests gvardes korpusā. Pēc karaļa nāves 1786. gadā uzdienējās par viņa dēla karaļa Frīdriha Vilhelma II flīģeladjutantu.

Pēc sava patrona nāves viņš pārgāja Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I dienestā, bija viņa flīģeladjutants, īstenais kambarkungs Pēterburgā un pārstāvis Vašingtonā. 1799. gadā apprecējās ar Pētera fon der Pālena meitu Mariju Luīzi Ernestīni fon der Pālenu (1778-1831). 1800. gadā atgriezās Zemgalē un pievērsās lauksaimniecībai, kļūdams par vairāku muižu īpašnieku. Pēc grāfa Mēdema pasūtījuma arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics 1806.-1810. gadā pēc Džakomo Kvarengi meta cēla Elejas muižas kungu māju, 1818. gadā uzcēla viņa Jelgavas rezidenci Villa Medem, 1820.-1821. gadā veica Durbes muižas kungu mājas pārbūvi un 1829.-1830. gadā Pilsblīdenes muižas kungu mājas pārbūvi.^[2]

Miris 1838. gada 24. februārī Jelgavā, 2. martā apglabāts Mēdemu dzimtas kapos pie Sesavas baznīcas.

Pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls fon Mēdems (Paul von Medem, 1800—1854), diplomāts, Elejas muižas īpašnieks;
Pēteris fon Mēdems (Peter Georg von Medem, 1801—1877), precējies ar Juliānu fon Bēru (1807—1863), Elejas muižas īpašnieks;
Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems (Alexander Friedrich von Medem, 1803—1859), diplomāts;
Kārlis Teodors Pēteris fon Mēdems (Carl Theodor Peter von Medem, 25.02.1805—?), precējies ar Aleksandru fon Līvenu (1831—1913);
Ludvigs Johans Frīdrihs fon Mēdems (Ludvig Johann Friedrich von Medem) (15.05.1814—8.06.1891), precējies ar Sofiju fon Lēvenšternu, Stukmaņu muižas īpašnieks;
Jūlijs fon Mēdems (Julius von Medem).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3,1: Kurland, Bd.:1, Görlitz, 1939, S.369^{[novecojusi saite]}
↑ «Pils Pilsblīdenē - senāk un tagad». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. oktobrī.

[1] Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3,1: Kurland, Bd.:1, Görlitz, 1939, S.369^{[novecojusi saite]}

[2] «Pils Pilsblīdenē - senāk un tagad». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. oktobrī.

[1]

[2]