Lēvenšterni
Lēvenšterni (vācu: von Löwenstern) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem, Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā kā "Rīgemaņi no Lauvas zvaigznes" (Rigeman von Leijonstjerna) un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Dānijā, Zviedrijā un Krievijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimta cēlusies no rīdziniekiem Rīgemaņiem, kas bijuši Rīgas rātes locekļi no 1556. līdz 1695. gadam.[1] Zviedru laikos Rīgas rātskungs un birģermeistars Kristaps Rīgemanis (Christoph Rigemann) kā rātes pārstāvis Stokholmā 1650. gadā tika uzņemts Zviedrijas dižciltīgo sarakstos ar titulu Rigeman von Leijonstjerna. 1668. gadā visu Rīgemaņu dzimtu uzņēma Zviedrijas bruņniecības matrikulā.[2]
Viņa brāli Didriķi uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1770. gadā Johanu fon Levenšternu uzņēma Igaunijas bruņniecības matrikulā. Georgam fon Lēvenšternam 1827. gadā piešķīra barona titulu un uzņēma Dānijas bruņniecībā.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Lēvenšterni pazaudēja savus īpašumus Latvijā un Igaunijā un izceļoja uz ārzemēm.[3]
Pašlaik dzimtas locekļi dzīvo Vācijā, Austrijā, Danijā, Austrālijā, Kanādā, Argentīnā un Namībijā.
Lēvenšternu muižas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kokneses muiža un pils (Kokenhusen) — Rīgas apriņķī
- Radolkas vai Radalkas muiža (Glauenhof) — Rīgas apriņķī
- Šķiliņu pusmuiža (Schillingshof) — Rīgas apriņķī
- Zalabu muiža (Selubben) — Rīgas apriņķī
- Valmiermuiža (Wormarshof) — Valmieras apriņķī
- Kauguru muiža (Kaugershof) — Valmieras apriņķī
- Brantu muiža (Horstenhof) — Cēsu apriņķī
- Veclaicenes muiža (Alt-Laitzen) — Valkas apriņķī
- Ruskulovas muiža (Ruskulowo) — Ludzas apriņķī[4]
Slaveni Lēvenšterni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hermanis fon Lēvenšterns (Hermann Ludwig von Löwenstern, 1748-1815), Igaunijas guberņas muižnieks, Igaunijas bruņniecības runas vīrs (Ritterschaftshauptmann)
- Kārlis Oto fon Lēvenšterns (Carl Otto von Löwenstern, 1755-1833), Vidzemes guberņas muižnieks, Vidzemes landrāts (1802-1806)
- Voldemārs fon Lēvenšterns (Woldemar Hermann von Löwenstern, 1776-1858), Krievijas armijas ģenerālmajors
- Heinrihs fon Levenšterns (Heinrich Carl Ludwig von Löwenstern, 1783-1843), Krievijas impērijas diplomāts, Igaunijas guberņas vicegubernators
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gothaisches Genealogisches Taschenbuch der Freiherrlichen Häuser, Justus Perthes Gotha 1903, 1905–1939 (Fortsetzungen) (von Löwenstern des Stammes Rigemann)
- Winno von Löwenstern: Die Familien Rigemann und Löwenstern. In: Baltische Ahnen- und Stammtafeln 47 (2005), S. 38–40
- Winno von Löwenstern: Stammtafeln der Herren und Freiherren Löwenstern und Rigemann. Bergisch-Gladbach 2004
- Woldemar Baron von Löwenstern: Denkwürdigkeiten eines Livländers. Aus den Jahren 1790–1815. Herausgegeben von Friedrich von Smitt. Leipzig und Heidelberg: Winter 1858 [5][6][7]
- Eduard Baron von Löwenstern: Mit Graf Pahlens Reiterei gegen Napoleon: Denkwürdigkeiten des russischen Generals Eduard von Löwenstern, 1790–1837. Berlin: Mittler 1909
- Otto Magnus von Stackelberg (Bearb.): Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz 1930, S. 120–126 (Digitalisat)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Die Rigemann in Riga
- ↑ Jully Ramsay: Frälsesläkter i Finland intill stora ofreden. S. 338 skat. Rigeman (Digitalisat)
- ↑ Otto Magnus von Stackelberg (Bearb.): Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz 1930, S. 121 (Digitalisat)
- ↑ Güter der Familie in Livland und Estland
- ↑ Denkwürdigkeiten eines Livländers, Band 1.
- ↑ Denkwürdigkeiten eines Livländers, Band 2.
- ↑ Internet Archiv: Denkwürdigkeiten eines Livländers.
Dzimtas ģerboņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Dzimtas ģerbonis -
Dzimtas ģerbonis Igaunijas bruņniecības matrikulā (1837)
