Pāriet uz saturu

Kubaņa (novads)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par novadu. Par upi skatīt rakstu Kubaņa.
Kubaņa
Кубань
—  reģions  —
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Bijušās valstis Krievijas Impērija (1783—1917)
Kubaņas TR (1917—1920)
Krievijas PFSR (1920—1922)
PSRS (1922—1991)
Platība 
 - Kopējā 94 360 km²
Kubaņa Vikikrātuvē

Kubaņa (ukraiņu: Кубань, adigu: Пшызэ, krievu: Кубань) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.[1]

Neoficiāli par Kubaņu dēvē arī Krasnodaras novadu.[2]

Kopš viduslaikiem šī teritorija ir piederējusi Čerkesijai, Nogaju ordai un Krimas hanistei. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota Krievijas Impērijai.[3]

Pēc Zaporižjas Sečas likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas apdzīvoja šo zemi. Saskaņā ar mūsdienu pētnieku aprēķiniem 1917. gadā Kubaņā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni mazkrievu (tagad ukraiņu), kas veidoja vairāk nekā 60 % no tās iedzīvotājiem.[4]

No 1860. līdz 1918. gadam Kubaņas zemes tika administratīvi noformētas kā Kubaņas apgabals. No 19. gadsimta beigām reģionā aktīvi apmetās no dzimtbūšanas atbrīvotie zemnieki no visas Centrālās Krievijas, lai veiktu zemes apstrādi.

Pēc Oktobra revolūcijas boļševiki okupēja Jekaterinodaru. 1918. gada pavasarī pilsētu šturmēja ģenerāļa Korņilova Baltā armija. Tomēr uzbrukums tika atvairīts, un ģenerālis Korņilovs tika nogalināts.

1918. gada rudenī Jekaterinodara un viss Kubaņas apgabals nonāca Baltās armijas kontrolē. Izveidojās divvaldības sistēma: Kubaņas Rada pasludināja Kubaņas Tautas Republiku, vienu no daudzajiem valsts veidojumiem bijušās Krievijas Impērijas teritorijā, bet faktiski šī teritorija bija pakļauta Dienvidkrievijas valdniekam ģenerālim Deņikinam.

1920. gada sākumā Deņikins cieta sakāvi un neveiksmīgi evakuēja karaspēku no Novorosijskas ostas, ko pavadīja boļševiku uzbrukuma masveida slepkavības pret gūstekņiem un civiliedzīvotājiem. 1920. gada vidū pēc ģenerāļa Vrangela pavēles no Krimas uz Kubaņu tika veikts uzbrukums, kas tomēr beidzās neveiksmīgi.

Smagākais periods Kubaņas vēsturē 20. gadsimta 20.—50. gados bija saistīts ar tādiem notikumiem kā kolektivizācija, bads[5] un karš. Tā rezultātā iedzīvotājus lielā mērā nomainīja iebraucēji no citiem Padomju Krievijas reģioniem.

1937. gada 13. septembrī tika izveidots Krasnodaras novads, kas aizņēma lielāko daļu Kubaņas.

Pašlaik teritorija, ko dēvē par Kubaņu, aptver šādus Krievijas Federācijas subjektus:

Kubaņas etniskais sastāvs saskaņā ar PSRS 1926. gada tautas skaitīšanas datiem:

tautība skaits %
ukraiņi 915 450 62,2 %
krievi 498 102 33,8 %
armēņi 21 023 1,4 %
baltkrievi 8434 0,6 %
vācieši 7255 0,5 %
kopā 1 472 548 100,0 %

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]