Ar cukura glazūru un krāsainām cukura lodītēm rotāti mūsdienu kuliči
Kuličs (krievu: кули́ч, baltkrievu: куліч, no sengrieķu: κόλλιξ (kollix) — 'maizes klaips') ir pareizticīgo slāvu tradicionāla Lieldienu cilindra formas saldā maize. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc ziemas palikušais — sviests, olas, rozīnes, sukādes, rieksti, un tā virspuse rotāta vai nu ar pūdercukuru vai kuličs glazēts ar cukuru[1], bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm.[2] Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no krievu: Христос воскресе — 'Kristus ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta priesterim. Šāds kuličs pa gabaliņam pirms brokastīm ēsts no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem.[1]
