Kurts Fridrihsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurts Fridrihsons
Fridrihsons Kurts.jpg
Dzimis 1911. gada 7. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1991. gada 31. janvārī (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens abstrakcionisms

Kurts Heinrihs Fridrihsons (dzimis 1911. gada 7. septembrī, miris 1991. gada 31. janvārī) bija vācbaltu izcelsmes latviešu mākslinieks un pretpadomju disidents. Nodarbojies ar glezniecību, scenogrāfiju, grāmatu ilustrēšanu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā vācu vīndara un degustatora Johana Fridrihsona un viņa sievas Helēnas ģimenē. 1929. gadā beidzis Rīgas pilsētas vācu ģimnāziju.[2][3] No 1931. līdz 1938. gadam mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, apmeklējis arī gleznošanas kursus pie Vilhelma Purvīša.[3][1] 1938. gadā mācījies Parīzē pie A. Derēna.[4]

No 1938. gada strādājis Valtera un Rapas grāmatnīcas ārzemju nodaļā, bet no 1941. gada — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 1942.gadā apprecējās ar farmaceiti Zentu Dedzi. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā iesaukts vācu armijā. Kara beigās devies bēgļu gaitās uz Kurzemi.[4] Pēc kara bijis pedagogs Ventspilī un Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.[1]

1951. gadā sakarā ar "Franču grupas" lietu Fridrihsons tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. Ieslodzījumā Omskas apgabalā atradies līdz 1956. gadam (reabilitēts 1991. gadā). Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Vēlāk strādājis Dailes teātrī (1967—1972) un kombinātā „Māksla”.

Glezniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1932. gada Fridrihsons bija piedalījies izstādēs, rīkojis personālizstādes.[1] 1946. gadā Fridrihsons kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Pēc aresta 1951. gadā viņu izslēdza no Latvijas Mākslinieku savienības, bet 1957. gadā viņu uzņēma otrreiz. Fridrihsons strādāja eļļas tehnikā, 1950. gados pievērsās akvarelim, darbojās abstrakcionisma virzienā. Tika rīkotas viņa darbu izstādes, tai skaitā, "Lībiešu leģendas" (1967), "Indiāņu gaita" (1977), "Šopēna tēma" (1978), "Viesi un pasažieri" (1981).[4]

1989. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[1] 1990. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.[4]

Fridrihsons nomira 1991. gada 31. janvārī. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

2018. gadā iznāca Fridrihsonam veltīta dokumentālā filma "Kurts Fridrihsons".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Kurts Fridrihsons». Paintings.lv. Skatīts: 2014. gada 30. martā.
  2. Laiks. - 1992.g. 2.septembris
  3. 3,0 3,1 LVVA Studentu datubāze
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «Glezniecība, Fridrihsons Kurts». Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]