Kurts Fridrihsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurts Fridrihsons
Fridrihsons Kurts.jpg
Dzimis 1911. gada 7. septembrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1991. gada 31. janvārī (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens abstrakcionisms

Kurts Heinrihs Fridrihsons (dzimis 1911. gada 7. septembrī, miris 1991. gada 31. janvārī) bija vācbaltu izcelsmes latviešu mākslinieks un pretpadomju disidents. Nodarbojies ar glezniecību, scenogrāfiju, grāmatu ilustrēšanu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1911. gadā Rīgā vācu vīndara un degustatora Johana Fridrihsona un viņa sievas Helēnas ģimenē. 1929. gadā absolvēja Rīgas pilsētas vācu ģimnāziju.[2][3] No 1931. līdz 1938. gadam studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, apmeklēja gleznošanas kursus pie Vilhelma Purvīša.[3][1] 1938. gadā mācījies Parīzē pie A. Derēna.[4]

No 1938. gada strādāja Valtera un Rapas grāmatnīcas ārzemju nodaļā, bet Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 1942. gadā apprecējās ar farmaceiti Zentu Dedzi,[4] 1944. gadā notika viņa darbu izstāde, bet tajā pašā gadā viņu iesauca Vērmahtā, kur viņš dienēja propagandas vadā. 1944. gada rudenī viņš Liepājā kopā ar mākslinieku Gunāru Hermanovski dezertēja un neveiksmīgi mēģināja bēgt uz Zviedriju.

Pēc kara bija pedagogs Ventspilī un Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.[1] 1945. gada rudenī Kurts Fridrihsons, Gustavs Bērziņš, Arnolds Stubavs un Alfrēds Sausne kopā ar sievām sāka regulāri tikties, lai apspriestu jaunākās teātra izrādes. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki Fridrihsonu izsekoja un apcietināja kopā ar citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā. Kaut arī Baltijas kara apgabala kara tribunāls 30. jūnijā atzina, ka K. Fridrihsonam “izvirzītā apsūdzība, ka viņš 1950. gadā kopā ar Rolfu Rāceni gatavojies veidot nelegālas grupas ar mērķi saliedēt pretpadomju elementu pagrīdes pretpadomju darbībai", nav apstiprinājusies tiesas izmeklēšanā, tomēr viņu notiesāja un izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš izcieta ieslodzījumu Kamišlagā Omskas apgabalā līdz 1956. gadam.[5]

Pēc atgriešanās Latvijā strādāja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, vēlāk Dailes teātrī (1967—1972) un kombinātā „Māksla”. Atmodas kustības laikā 1989. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[1] 1990. gadā Fridrihsons kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.[4]

Miris 1991. gada 31. janvārī, apglabāts 1. Rīgas Meža kapos.

Glezniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1932. gada Fridrihsons piedalījās izstādēs, rīkoja personālizstādes.[1] 1946. gadā Fridrihsons kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Pēc aresta 1951. gadā viņu izslēdza no Latvijas Mākslinieku savienības, bet 1957. gadā viņu uzņēma otrreiz. Fridrihsons strādāja eļļas tehnikā, 1950. gados pievērsās akvarelim, darbojās abstrakcionisma virzienā. Tika rīkotas viņa darbu izstādes, tai skaitā, "Lībiešu leģendas" (1967), "Indiāņu gaita" (1977), "Šopēna tēma" (1978), "Viesi un pasažieri" (1981).[4]


2018. gadā iznāca Fridrihsonam veltīta dokumentālā filma "Kurts Fridrihsons".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]