Arnolds Stubavs

Vikipēdijas lapa
Arnolds Stubavs
Arnolds Stubavs
pirms 1950. gada
Dzimis 1910. gada 29. decembrī
Šķibes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1958. gada 19. maijā (47 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktieris

Arnolds Kristaps Stubavs jeb Arnolds Stubaus (1910—1958) bija latviešu aktieris un politieslodzītais.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1910. gada 29. decembrī Šķibes pagastā zemnieka Jāņa Stubava ģimenē. Mācījās Zeltmata dramatiskajos kursus, strādāja Tautas teātrī, tad Liepājas teātrī un Valmieras teātrī, spēlēja Šķiltera lomu kinofilmā "Kaugurieši" (1941).

Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā īsu laiku bija pašaizsardzības grupas rakstvedis Rīgas 10. policijas iecirknī. Pēc kara beigām strādāja par aktieri Dailes teātrī, spēlēja Kangara lomu Smiļģa iestudētajā Raiņa lugā "Uguns un nakts".[1] 1945. gada rudenī Arnolds Stubavs, Kurts Fridrihsons, Gustavs Bērziņš un Alfrēds Sausne kopā ar sievām sāka regulāri tikties, lai apspriestu jaunākās teātra izrādes. No 1946. gada pirmdienās viņa dzīvoklī Dzirnavu ielā 70 pulcējās inteliģentu grupa, kas apsprieda galvenokārt franču literatūru, katrs sanāksmju dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki Stubavu izsekoja un 1951. gada 17. janvārī apcietināja kopā ar viņa sievu Irmu Stubavu un citiem tā sauktās "Franču grupas" locekļiem, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.[2] Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Mirdza Ersa, Ieva Birgere, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Elza Stērste un Miervaldis Ozoliņš.

Jau izmeklēšanas laikā 1951. gada 5. februārī Stubaviem atņēma dzīvokli Dzirnavu ielā 70 un piešķīra VDM majoram Vincam Tutinam, bet 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede Stubavam par "pretpadomju propagandu un aģitāciju (Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58-10 panta I daļa), piedalīšanos pretpadomju organizācijā (58-11 pants) un dzimtenes nodevību (58-1a pants)" piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē. Ieslodzījumu viņš izcieta Steplaga nometnē Žezkazghanā Kazahijas PSR.

1953. gada 23. februārī A. Stubaus sūdzībā rakstīja, ka “nekāda fiziska iespaidošana pie manis netika pielietota, bet toties psihiska. Pirmkārt, man kategoriski paziņoja, ka pierādīt savu nevainību nav nozīmes, jo, ja reiz esmu arestēts, tikšu arī notiesāts. Bez tam man neļāva gulēt vairākas diennaktis nepārtraukti un lika saprast, ka mana liegšanās parakstīt protokolus man tikai kaitēs un par to nāksies smagi ciest manai sievai.”[2]

Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera. Pēc atgriešanās dzimtenē viņam izdevās nospēlēt vienīgi nelielu lomu filmā "Rita" (1957).

Miris 1958. gada 19. maijā Rīgā.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Raiņa Uguns un nakts Latvijas teātrī Arhivēts 2017. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē. Līvija Dūmiņa, nra.lv 2015. gada11. septembrī
  2. 2,0 2,1 Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES Arhivēts 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)
  3. timenote.info