Pāriet uz saturu

Franču grupa

Vikipēdijas lapa
Ēka Dzirnavu ielā 70, kuras 5. dzīvoklī pulcējās "Franču grupa".

Franču grupa ir PSRS drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences disidentu grupai, ko 1950. un 1951. gadā Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs. Grupas dalībniekiem piesprieda 7-25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz PSRS nometinājuma vietām. Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Latvijas inteliģenci.[1]

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām Rīgā izveidojās latviešu inteliģentu grupa, kas no 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā 70. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Mākslinieks Kurts Fridrihsons pulcēšanās reizēs ienesa franču salonu garu.

Liktenīga bija Andrē Žida Staļina ideoloģiju atmaskojošā darba "Atgriešanās no Padomju Savienības" (Retour de l' U.R.S.S, 1936) pārspriešana, kurā, piemēram, bija šāds izteikums: Ik rītu "Pravda" viņus pamāca, ko pieklājas zināt, domāt, kam ticēt. Un atkāpties no tā nav labi! Tādējādi ikreiz, kad mēs sarunājamies ar kādu krievu, šķiet, ka mēs sarunātos ar visiem. Pēc kādas denunciācijas 1950. un 1951. gadā grupas dalībniekus apcietināja un apsūdzēja buržuāziskā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus. PSRS Valsts Drošības ministrijas Īpašā apspriede piesprieda viņiem no 7 līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs.

Francijas prezidents Fransuā Miterāns Latvijas valsts vizītes laikā 1992. gadā tikās ar grupas dalībniecēm Ievu Lasi un Mirdzu Ersu un ielūdza viņas uz oficiālo pieņemšanu Elizejas pilī Parīzē sakarā ar Francijas valsts nacionālajiem svētkiem 14. jūlijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons Latvijas valsts vizītes laikā 2020. gada 29. septembrī Rīgas pilī savā runā paziņojumā presei īpaši pieminēja arī Franču grupu un godināja tās dalībnieku piemiņu, nākamā dienā apmeklējot Okupācijas muzeju.[2][3]

Notiesātie grupas dalībnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Maija Silmale (1924–1973), studente
  2. Mirdza Ersa, precējusies Lībiete (1924-2008), studente, aktrise
  3. Skaidrīte Sirsone (1920–1998), studente
  4. Milda Grīnfelde (1909–2000), tulkotāja
  5. Ieva Lase (1916–2002), tulkotāja
  6. Elza Stērste (1885–1976), dzejniece un tulkotāja
  7. Eleonora Sausne (1910–1969), skolotāja
  8. Miervaldis Ozoliņš (1922–1999), aktieris
  9. Kurts Fridrihsons (1911–1991), mākslinieks
  10. Arnolds Stubavs (1910–1958), aktieris
  11. Irma Stubava (1908–1999), aktrise
  12. Alfrēds Sausne (1900–1994), literāts
  13. Gustavs Bērziņš (1910–1981), jurists

Par šiem notikumiem  režisors Andris Rozenbergs 1994. gadā uzņēma dokumentālo filmu "Sods par sapni". 2005. gadā Francijas Kultūras centrs Rīgā un Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja izstādi «Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons».[4] Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par represijām šo disidentu grupu. Par grupas darbību rakstīts Leldes Stumbres grāmatā "Maija, Cher Ami!" un Gundegas Repšes darbā "MALA. Tā rakstīja Fridrihsons".[5][6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Sods par sapni un Franču grupa Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. lma.lv
  2. «VIDEO: Latviju oficiālā vizītē apmeklē Francijas prezidents Makrons». LSM.lv Ziņu redakcija. laiks: 2020. gada 29. septembrī. Skatīts: 2020. gada 30. septembrī..
  3. «“Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju!” Makrons runā Rīgas pilī». LETA. laiks: 2020. gada 29. septembrī. Skatīts: Skatīts: 2020. gada 30. septembrī.
  4. Atklāj izstādi "Sods: 7 līdz 25 gadi gulagā. Mākslinieks Kurts Fridrihsons un Franču grupa" Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. 03.02.2005.
  5. «"Franču grupa": Viņi nekad nerunāja par politiku, tikai par kultūru». lr1.lsm.lv. 2017-04-02. Skatīts: 2019-02-22.
  6. «Kurts Fridrihsons, Gundega Repše 'MALA. Tā rakstīja Fridrihsons'». delfi.lv (latviešu). 2010-01-29. Skatīts: 2019-02-22.