Franču grupa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Franču grupa ir PSRS drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences disidentu grupai, ko 1950. un 1951. gadā Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs. Grupas dalībniekiem piesprieda 7-25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz PSRS nometinājuma vietām. Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Latvijas inteliģenci.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām Rīgā izveidojās latviešu inteliģentu grupa, kas no 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Mākslinieks Kurts Fridrihsons pulcēšanās reizēs ienesa franču salonu garu.

Liktenīga bija Andrē Žida Staļina ideoloģiju atmaskojošā darba "Atgriešanās no Padomju Savienības" (Retour de l' U.R.S.S, 1936) pārspriešana, kurā, piemēram, bija šāds izteikums: Ik rītu "Pravda" viņus pamāca, ko pieklājas zināt, domāt, kam ticēt. Un atkāpties no tā nav labi! Tādējādi ikreiz, kad mēs sarunājamies ar kādu krievu, šķiet, ka mēs sarunātos ar visiem. Pēc kādas denunciācijas 1950. un 1951. gadā grupas dalībniekus apcietināja un apsūdzēja buržuāziskā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus. PSRS Valsts Drošības ministrijas Īpašā apspriede piesprieda viņiem no 7 līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs.

Francijas prezidents Fransuā Miterāns Latvijas valsts vizītes laikā 1992. gadā tikās ar grupas dalībniecēm Ievu Lasi un Mirdzu Ersu un ielūdza viņas uz oficiālo pieņemšanu Elizejas pilī Parīzē sakarā ar Francijas valsts nacionālajiem svētkiem 14. jūlijā.

Notiesātie grupas dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Maija Silmale (1924–1973), studente
  2. Mirdza Ersa, prec. Lībiete (1924-2008), studente
  3. Skaidrīte Sirsone (1920–1998), studente
  4. Milda Grīnfelde (1909–2000), tulkotāja
  5. Ieva Lase (1916–2002), tulkotāja
  6. Elza Stērste (1885–1976), dzejniece un tulkotāja
  7. Eleonora Sausne (1910–1969), skolotāja
  8. Miervaldis Ozoliņš (1922–1999), aktieris
  9. Kurts Fridrihsons (1911–1991), mākslinieks
  10. Arnolds Stubavs (1910–1958), aktieris
  11. Irīna (Irma) Stubava (1908–1999), aktrise
  12. Alfrēds Sausne (1900–1994), literāts
  13. Gustavs Bērziņš (1910–?), literāts.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par šiem notikumiem  režisors Andris Rozenbergs 1994. gadā uzņēma dokumentālo filmu "Sods par sapni". 2005. gadā Francijas Kultūras centrs Rīgā un Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja izstādi «Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons».[2] Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par represijām šo disidentu grupu. Par grupas darbību rakstīts Leldes Stumbres grāmatā "Maija, Cher Ami!" un Gundegas Repšes darbā "MALA. Tā rakstīja Fridrihsons".[3][4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]