Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18. līdz 20. gadsimtam. Kurzemes gubernatoru rezidence atradās Jelgavas pilī, kur atradās arī galvenās pārvaldes iestādes.

Lielā Ziemeļu kara laika gubernatori

Pēc sakšu armijas sakāves Daugavas kaujā mazgadīgais Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Vilhelms kopā ar māti devās pie sava mātesbrāļa Prūsijas hercoga Frīdriha, bet viņa tēvabrālis un aizbildnis Ferdinands Ketlers aizbēga uz Dancigu, kur pavadīja visu tālāko mūžu.

1701. gadā Kurzemes landtāgs zviedru okupētajā hercogistē atteicās atzīt mazgadīgā Frīdriha Vilhelma aizbildni Ferdinandu Ketleru par Kurzemes hercogu. Kad 1703. gadā mazgadīgā hercoga māte Potsdamā ottreiz apprecējās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernestu, Kurzemes landtāgs viņai atņēma pavaldones tiesības. Par Kurzemes un Piltenes gubernatoru Zviedrijas karalis iecēla ģenerālmajoru Ādamu Lēvenhauptu. Pēc uzvarētās Mūrmuižas kaujas gubernators Lēvenhaupts 1705. gadā izlēma atvilkt savu armiju uz Vidzemi, bet krievi, saņēmuši papildspēkus, 1705. gada augustā jau ar 16 500 vīriem viegli ieņēma Kurzemi un Zemgali. Par gubernatoru tika iecelts Rūdolfs Fēlikss Bauers.

Pēc tam, kad 1706. gada 3. februārī zviedru karaspēks kaujā pie Frauštates Silezijā uzvarēja sakšu armiju, 1707. gada martā krievu armija atstāja Kurzemi, kuru atkal pārņēma zviedri.

Kārlis Magnuss Stjuarts (Karl Magnus Stuart, 1650–1705), 1701. augusts – 1702. (Zviedrijas ieceltais Jelgavas pagaidu gubernators)
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (Adam Ludwig Lewenhaupt, 1659–1719), 1703. – 1705. augusts (Zviedrijas ieceltais gubernators)
Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolf Felix Bauer, 1667–1717), 1705. augusts – 1706. marts (Krievijas ieceltais gubernators)
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts, atkārtoti 1706. marts – 1709. septembris

Krievijas valdības ieceltie Kurzemes gubernatori

Pēc Trešās Polijas dalīšanas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā.

Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernators

1795–1796 Pēteris Ludvigs fon der Pālens (Peter Ludwig von der Pahlen, 1745–1826)

Kurzemes civilgubernatori

1796—1798: Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (Gustav Matthias Jakob von der Wenge gen. Lambsdorff)
1798—1800: Kārlis Vilhelms Heinrihs fon der Ostens-Drīzens (Carl Wilhelm Heinrich von der Oest a. d. H. Drysden)
1800—1808: Nikolajs Arseņjevs (Николай Иванович Арсеньев)
1808—1811: Johans Vilhelms fon Ogers (Johann Wilhelm von Hogguer)
1811—1814: Frīdrihs fon Siverss (Friedrich von Sievers)
1816—1824: Emanuēls fon Štaneke (Emanuel von Stanecke)
1824—1827: Pauls Teodors fon Hāns (Paul von Hahn)
1827—1853: Kristofs Engelbrehts fon Brēverns (Christoph Engelbrecht von Brevern)
1853—1858: Pēteris Valujevs (Петр Александрович Валуев)
1858—1868: Johans fon Brēverns (Johann von Brevern)
1868—1885: Pauls Fromholds Ignācijs fon Lilienfelds (Paul von Lilienfeld)
1885—1888: Konstantīns Paščenko (Константин Иванович Пащенко)
1888—1891: Dmitrijs Sipjagins (Дмитрий Сергеевич Сипягин)
1891—1905: Dmitrijs Sverbejevs (Дмитрий Дмитриевич Свербеев)
1905—1910: Leonīds Kņazevs (Леонид Михайлович Князев)
1910—1915: Sergejs Nabokovs (Сергей Дмитриевич Набоков)
1915—1917: Pēteris Hendrikovs (Петр Васильевич Гендриков; formāli, jo Kurzeme atradās vācu okupācijā)
1917: Jānis Čakste (Krievijas pagaidu valdības ieceltais Kurzemes novada komisārs)

Baltijas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori

Rezidēja Rīgas pilī. Kurzemes civilgubernatori bija pakļauti Baltijas ģenerālgubernatoriem.

1800–1801: Pēteris Ludvigs fon der Pālens
1801–1803: Sergejs Goļicins (Голицын, Сергей Фёдорович)
1803–1810: Frīdrihs Bukshēvdens (Friedrich Wilhelm von Buxhoevden); no 1808. gada tikai Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators
1810–1812: Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский); Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators
1812–1812: Johans Magnuss fon Esens (Johann Magnus von Essen); Rīgas militārais gubernators

Napoleona ieceltais ģenerālgubernators

1812 (8. oktobris–20. decembris): Žaks Dāvids Martins de Kampredons (Jacques David Martin de Campredon, 1761–1837)

Baltijas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori

1812–1829: Filips Pauluči (Filippo Paulucci), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
1829–1845: Kārlis Magnuss fon der Pālens (Carl Magnus von der Pahlen), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
1845–1848: Jevgēņijs Golovins (Евгений Александрович Головин), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators
1848–1861: Aleksandrs Suvorovs (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators
1861–1864: Vilhelms fon Līvens (Wilhelm Heinrich von Lieven), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
1864–1866: Pēteris Šuvālovs (Петр Андреевич Шувалов), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
1866–1866: Eduards fon Baranovs (Эдуард Трофимович Баранов), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
1866–1876: Pēteris Bagrations (Петр Романович Багратион), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870)

Kara stāvokļa laikā ieceltie ģenerālgubernatori

1905. 11. - 25. decembris: Voldemārs fon Bekmans (Woldemar von Böckmann)
1905–1906: Vasilijs Sologubs (Василий Устинович Соллогуб)
1906–1909: Aleksandrs Millers-Zakomeļskis (Александр Николаевич Меллер-Закомельский), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos