Magnuss Gustavs fon Esens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Johans Magnuss fon Esens)
Jump to navigation Jump to search
Magnuss Gustavs fon Esens
Johann Magnus Gustav von Essen
Magnuss Gustavs fon Esens
Personīgā informācija
Dzimis 1759. gada 30. septembrī
Kalvi, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija
(Aseru pagasts, Austrumviru apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1813. gada 23. augustā (53 gadi)
Baldone, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Baldones novads, Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Vecāki Klauss Gustavs fon Esens, Magdalēna Elizabete, dzimusi Štakelberga

Johans Magnuss Gustavs fon Esens (vācu: Johann Magnus Gustav von Essen, pazīstams kā Ivans Esens (krievu: Иван Николаевич Эссен); dzimis 1759. gada 30. septembrī, saskaņā ar citiem avotiem — 1758. gada 19. septembrī;[1] miris 1813. gada 23. augustā) bija zviedru/vācbaltiešu izcelsmes krievu ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.

Dzimis fon Esenu dzimtas militārpersonas ģimenē. No 1783. līdz 1785. gadam karoja Polijā, kur ievainots. Piedalījās Krievu-zviedru karā (1788—1790), kā arī Polijas kampaņās 1792. un 1794. gadā. Par izcilību kaujā pie Macejovices, kurā tika sagūstīts Tadeušs Kostjuško, saņēmis Svētā Jura ordeni. 1799. gadā karoja pret frančiem Nīderlandē. 1802. gadā tika iecelts par Smoļenskas militāro gubernatoru. 1807. gadā karoja pret Napoleonu, tika kontuzēts Frīdlandes kaujā 1807. gada 14. jūnijā.

Iesākoties 1812. gada karam, tika iecelts par Rīgas militāro gubernatoru. 1812. gada 19. (7.) jūlijā, ciešot sakāvi pret frančiem Iecavas kaujā, un domādams, ka franči tuvojas Rīgai, deva pavēli par Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu 24. (12.) jūlijā. Stiprā vēja rezultātā tika zaudēta konrole pār uguni, un daudzi Rīgas iedzīvotāji zaudēja mājvietas. 1812. gada oktobrī par Rīgas militāro gubernatoru iecēla Filipu Pauluči. 1813. gadā fon Esens noslīka, peldoties sērūdeņražu avotā Baldonē. Pēc dažām ziņām tā esot bijusi pašnāvība, nespējot pārdzīvot vainas apziņu par Rīgas nodedzināšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]