Kurzemes plānošanas reģions
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.[1] Reģions aizņem Latvijas rietumu daļu un tā teritorija pārsvarā sakrīt ar Kurzemes novada teritoriju. To veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Kurzemes plānošanas reģions ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona[2]. Tā lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome un izpildinstitūcija - Kurzemes plānošanas reģiona Administrācija.[3]
No 2024.gada 9.marta par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju kļuvis Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.
Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja ir Evita Ozoliņa, kas šo amatu pilda kopš 2015. gada 29.aprīļa. [4]
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome un tās funkcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome ir Kurzemes pašvaldību kopīgi ievēlēta institūcija plānošanas reģiona attīstības koordinācijai.[5]
Padomes uzdevums: koordinēt Kurzemes pašvaldību sadarbību un sadarbību ar citu plānošanas reģionu pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, un citām juridiskām un fiziskām personām Kurzemes reģiona ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības interesēs.
Padomes funkcijas
- noteikt Kurzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
- nodrošināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
- vadīt un uzraudzīt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu, kā arī nepieciešamo grozījumu izstrādi un ieviešanu;
- apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu un to grozījumus;
- nodrošināt Kurzemes pašvaldību sadarbību un Kurzemes plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa un starptautiskajām institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;
- izvērtēt nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, Vienotā programmdokumenta, u.c. nacionālo un nozaru attīstības programmu atbilstību Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un neatbilstības gadījumos ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem Kurzemes reģiona plānošanas dokumentos;
- noteikt plānošanas reģiona institucionālo struktūru;
- apstiprināt padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un KPR administrācijas vadītāju.
Kurzemes plānošanas reģiona Administrācija un tās funkcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Administrācija ir Attīstības padomes izveidota Kurzemes plānošanas reģiona izpildinstitūcija, kas nodrošina tās pieņemto lēmumu izpildi. Administrācija arī veic Attīstības padomes un Sadarbības komisijas darba organizatorisko un tehnisko nodrošināšanu, kā arī sagatavo jautājumus un dokumentus izskatīšanai Attīstības padomes, pastāvīgo komiteju un Sadarbības komisijas sēdēs.
Administrācijas galvenās funkcijas:
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- plānošanas reģiona attīstības plānošana, koordinācija un uzraudzība atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
- Kurzemes plānošanas reģiona nozaru attīstības dokumentu izstrādes nodrošināšana;
- izvērtēt un sniegt atzinumus par reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;
- atzinumu sniegšana par nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību reģiona attīstības stratēģijai un teritorijas plānojumam;
- reģiona interešu pārstāvniecība nozaru ministriju, komisiju un komiteju līmenī;
- sadarbības koordinācija starp reģiona pašvaldībām, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām;
- reģionālas nozīmes projektu identificēšana, sagatavošana finansēšanai no dažādiem finanšu avotiem, ieviešana un pašvaldību konsultēšana projektu sagatavošanā;
- aktuālās informācijas pieejamības nodrošināšana Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību un uzņēmēju informēšana par iespējām piedalīties projektos, piesaistīt finansējumu. Iedzīvotāju informēšana par aktuālākajiem pasākumiem un aktivitātēm plānošanas reģionā;
- Plānošanas reģiona ikgadējā darbības plāna izstrāde un apstiprināšana, nākamā gada budžeta pieprasījuma sagatavošana;
- sadarbības komisijas darbības nodrošināšana (sēžu plānošana, sagatavošana, organizēšana un lēmumu izpildes nodrošināšana);
- sabiedriskā transporta funkcijas organizēšana vietējā reģionālā maršrutu tīklā Kurzemes reģionā.[6]
Veiksmīgākai funkciju īstenošanai, Administrācijai ir izveidotas šādas struktūrvienības:
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sabiedriskā transporta nodaļa
- Projektu nodaļa
- Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs
Novadi un valstspilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kurzemes plānošanas reģions kopš 2021. gada 1. jūlija, stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 418 “Par plānošanas reģionu teritorijām”, apvieno 8 pašvaldības:
- 2 valstspilsētas – Liepāju un Ventspili;
- 6 novadus – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novadus.[7]
Novadi un valstspilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Novadi un pilsētas | Iedzīvotāji (2022) |
Iedzīvotāji (2021) |
% (2021) | Platība (km²) |
% |
|---|---|---|---|---|---|
| Dienvidkurzemes novads | 32 936 | 33 364 | 10,2 | 3 629,6 | 22,6 |
| Kuldīgas novads | 27 425 | 27 736 | 9,8 | 2 505,2 | 15,6 |
| Liepāja | 67 360 | 67 964 | 24,2 | 60,4 | 0,4 |
| Saldus novads | 26 688 | 27 110 | 9,7 | 2 179,5 | 13,6 |
| Talsu novads | 35 194 | 35 699 | 12,7 | 2 744,0 | 17,1 |
| Tukuma novads | 43 901 | 44 411 | 15,8 | 2 450,0 | 15,2 |
| Ventspils | 32 955 | 33 372 | 11,9 | 55,4 | 0,3 |
| Ventspils novads | 10 671 | 10 777 | 3,8 | 2 462,3 | 15,3 |
| Kurzemes plānošanas reģions | 277 130 ▼ | 280 433 | 100,0 | 16 086,4 | 100,0 |
Pilsētas:
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aizpute, Brocēni, Durbe, Grobiņa, Kandava, Kuldīga, Pāvilosta, Piltene, Priekule, Sabile, Saldus, Skrunda, Stende, Talsi, Tukums, Valdemārpils.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Par mums». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
- ↑ «Juridiskais statuss». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
- ↑ «Kurzemes plānošanas reģions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. janvārī. Skatīts: 2010. gada 9. janvārī.
- ↑ «Administrācija». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
- ↑ «Attīstības padome». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
- ↑ «Administrācija». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
- ↑ «Par mums». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.
- ↑ «Par Kurzemi». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Latvijas valsts pārvaldi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |