Kurzemes plānošanas reģions

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes plānošanas reģions

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem. Reģions aizņem Latvijas rietumu daļu un tā teritorija pārsvarā sakrīt ar Kurzemes novada teritoriju. Reģions kā juridiska persona izveidots 2006.gada beigās. To veido lēmējinstitūcija "Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome" un izpildinstitūcija "Kurzemes plānošanas reģiona administrācija".[1]

Kopš 2013.gada 30.jūlija Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes funkcijas ir : 

- noteikt Kurzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;

– nodrošināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

– vadīt un uzraudzīt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu, kā arī nepieciešamo grozījumu izstrādi un ieviešanu;

– apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu un to grozījumus;

– nodrošināt Kurzemes pašvaldību sadarbību un Kurzemes plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa un starptautiskajām institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

– izvērtēt nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, Vienotā programmdokumenta, u.c. nacionālo un nozaru attīstības programmu atbilstību Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un neatbilstības gadījumos ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem Kurzemes reģiona plānošanas dokumentos;

– noteikt plānošanas reģiona institucionālo struktūru;

- apstiprināt padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un KPR administrācijas vadītāju.

Kurzemes plānošanas reģiona teritoriju veido šādas administratīvās teritorijas: 18 novadi – Alsungas, Kuldīgas, Skrundas, Grobiņas, Rucavas, Nīcas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Pāvilostas, Aizputes, Saldus, Brocēnu, Dundagas, Talsu, Rojas, Mērsraga un Ventspils novadi, kā arī 2 lielās pilsētas – Liepāja un Ventspils.

Novadi un pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadi un pilsētas Iedzīvotāji
(2020)[2]
Iedzīvotāji
(2008)
% (2008) Platība
(km²)
%
Aizputes novads 8 565 10 844 3,3 640,2 4,3
Alsungas novads 1 370 1 857 0,6 190 1,3
Brocēnu novads 6 275 7 281 2,2 498,5 3,4
Dundagas novads 3 864 5 026 1,5 675,6 4,6
Durbes novads 2 813 3 547 1,1 320,7 2,2
Grobiņas novads 9 005 10 212 3,1 490,2 3,3
Kuldīgas novads 23 463 27 720 8,5 1 756,7 11,9
Liepāja 76 269 85 477 26,2 60,4 0,4
Nīcas novads 3 257 3 901 1,2 350,8 2,4
Pāvilostas novads 2 748 3 397 1,0 515,2 3,5
Priekules novads 5 353 6 816 2,1 519,7 3,5
Rojas novads 3 670 6 398 2,0 309,5 2,1
Rucavas novads 1 590 2 078 0,6 448,6 3,0
Saldus novads 23 728 29 454 9,0 1 683,3 11,4
Skrundas novads 4 875 6 245 1,9 553,2 3,7
Talsu novads 29 936 35 256 10,8 1 763,2 11,9
Vaiņodes novads 2 412 3 054 0,9 307,3 2,1
Ventspils 37 538 43 544 13,4 55,4 0,4
Ventspils novads 11 634 13 945 4,3 2 462,3 16,7
Kurzemes plānošanas reģions 258 365 326 026 100,0 14 771,7 100,0

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kurzemes plānošanas reģions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. janvārī. Skatīts: 2010. gada 9. janvārī.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās Archived 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 1.01.2020

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]