Latgales plānošanas reģions

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latgales plānošanas reģions

Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Reģions aizņem Latvijas austrumu daļu un tā teritorija ietver lielāko daļu kultūrvēsturiskās Latgales, Augšzemi un Sēlijas dienvidus. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.[1] 2006. gada jūnijā LR Saeima pieņēma grozījumus “Reģionālās attīstības likumā” (spēkā no 01.08.2006.) un plānošanas reģioniem piešķīra juridisku statusu. Latgales plānošanas reģions darbojas Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

To veido lēmējinstitūcija "Latgales plānošanas reģiona attīstības padome" un izpildinstitūcija "Latgales plānošanas reģiona administrācija".

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomi veido padomes locekļi, kas ir ievēlēti no reģiona vietējām pašvaldībām. Padomi vada no padomes locekļu vidus ievēlēts priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pārstāv Latgales pašvaldību viedokli un intereses;
  • organizē un vada ilgtermiņa attīstības plānu un stratēģiju izstrādi un realizāciju;
  • politiskā līmenī pārstāv Latgales reģiona intereses.

Latgales plānošanas reģiona funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latgales reģiona plānošanas dokumentu izstrāde (teritorijas plānojums, attīstības programma u.c.);
  • Plānošanas dokumentu saskaņošana reģionālā un nacionālā līmenī;
  • Sadarbības nodrošināšana starp Latgales pašvaldībām, kā arī valsts institūcijām reģionālās attīstības jautājumos;
  • Latgales reģiona interešu aizstāvība valsts līmenī;
  • Reģionālo vietējo maršrutu sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija.

Novadi un pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldība 01.01.2016. 01.01.2017. starpība platība
DAUGAVPILS 95467 94196 -1271 72,50
RĒZEKNE 31216 30800 -416 17,50
AGLONAS NOVADS 3879 3753 -126 392,7
BALTINAVAS NOVADS 1176 1146 -30 185
BALVU NOVADS 13894 13478 -416 1 044,50
CIBLAS NOVADS 2944 2840 -104 509,4
DAGDAS NOVADS 8194 7938 -256 948,8
DAUGAVPILS NOVADS 24838 24000 -838 1 877,60
ILŪKSTES NOVADS 8027 7777 -250 647,9
KĀRSAVAS NOVADS 6175 5983 -192 628,4
KRĀSLAVAS NOVADS 17437 16938 -499 1 078,40
LĪVĀNU NOVADS 12759 12448 -311 624,6
LUDZAS NOVADS 13959 13733 -226 964,8
PREIĻU NOVADS 10497 10262 -235 365,3
RĒZEKNES NOVADS 29257 28390 -867 2 524,10
RIEBIŅU NOVADS 5563 5393 -170 631,3
RUGĀJU NOVADS 2395 2305 -90 512
VĀRKAVAS NOVADS 2124 2085 -39 288,9
VIĻAKAS NOVADS 5498 5358 -140 639,7
VIĻĀNU NOVADS 6361 6233 -128 284,9
ZILUPES NOVADS 3271 3143 -128 308,9
Latgales plānošanas reģions 304931 298199 -6732 16 423,30

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]