Lāodikeja

Vikipēdijas lapa
Lāodikeja
Λαοδίκεια
Sīrijas iela ar kolonādēm.
Lāodikeja (Turcija)
Lāodikeja
Lāodikeja
Atrašanās vieta Valsts karogs: Turcija Turcija
Reģions Frīģija
Koordinātas 37°50′9″N 29°06′27″E / 37.83583°N 29.10750°E / 37.83583; 29.10750Koordinātas: 37°50′9″N 29°06′27″E / 37.83583°N 29.10750°E / 37.83583; 29.10750
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Sengrieķu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi no 1961. gada
Arheologi Žans de Ganjē
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

Lāodikeja jeb Laodiķeja (sengrieķu: Λαοδίκεια) bija antīkā grieķu pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā blakus Eskihisaras ciemam 6 km uz ziemeļiem no Denizli pilsētas. Pilsētu Likus upes ielejā senākas pilsētas Diospoles vietā 3. gadsimtā pr.Kr. dibināja Seleikīdu dinastijas valdnieks Antiohs II, nosaukdams to savas sievas Laodikas vārdā. 1. gadsimtā Lāodikejā tika dibināta agrīnā kristiešu draudze, kas pieminēta Jaunās derības rakstos Pāvila vēstulē kolosiešiem un Jāņa atklāsmes grāmatā. Pašlaik pilsētas drupas tiek atjaunotas un veidots arheoloģiskais parks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc arheoloģijas datiem Laodiķeja bija apdzīvota jau no agrā halkolītiskā perioda (vara laikmets, ap 5500 gadiem pr.Kr).[1] 261.-253. gados pr.Kr. iepriekšējā ciemata Diospoles vietā Antiohs II dibināja pilsētu Laodiķeju, nosaucot to savas sievas Laodikas vārdā. 188. gadā pr.Kr. Laodiķeja pārgāja Pergamas valdījumā, bet 130. - 129. gados pr.Kr. tā tika iekļauta Romas republikas sastāvā. Šajā laikā pilsētas centrā tika nozīmētas Āzijas provineces pārvaldnieka tiesu sēdes (konventi). Marks Tullijs Cicerons, būdams prokonsuls Kilikijā un atbildīgais par astoņu tiesas iecirkņu jurisdikciju savā provincē, 50. gadā pr.Kr. no 13. februāra līdz 15. martam savu darbību izvērsa Laodiķejā.

1. gadsimtā Laodiķeja imperatoru Tiberija un Nerona valdīšanas laikā divas reizes smagi cieta zemestrīcēs, bet tomēr pilsēta atkopās saviem spēkiem. Romas impērijas laikā Laodiķeja kļuva par svarīgu tekstilrūpniecības centru. To vecināja vietējo smalkspalvainu melno aitu šķirnes audzēšanas tradīcijas. Vietējie tekstilnieki izmantoja kāda auga saknes, no kurām pagatavoja krāsvielu audumu krāsošanai purpura krāsā. Šādi krāsoti Laodiķejas audumi ieguva lielu popularitāti Romas impērijas teritorijā. No šāda auduma tika pagatavotas Kleopatras purpura buras. Vēlāku alternatīvu audumu krāsošanā panāca no Sīrijas moluskiem, kas padarīja Laodiķeju par Romas impērijas purpura audumu lielāko ražotni. Atrodoties uz austrumu-rietumu tirdzniecības ceļa, Laodiķeja kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un finansu centru. To veicināja arī 8 km attālumā esošā kūrortpilsēta Hieropole, uz kurieni brauca atpūtnieki un svētceļnieki no visas Romas impērijas. Pilsētā darbojās monētu kaltuve, kur kala savas Laodiķejas monētas. Laodiķeja bija arī nozīmīgs kultūras un zinātnes centrs. Plaši pazīstama šeit bija Temisona dibinātā medicīniskā skola, kas uzskatīja, ka slimības stāvoklis ir sekas no ķermeņa poru pārmērīgas izpešanās vai sašaurināšanās. Tāpat arī pateicoties netālu esošās Pamukales termālo ūdeņu ķīmiskajam sastāvam, Laodiķejā tika gatavotas īpašas acu smēres.

4. gadsimta sākumā Laodiķeja kļuva par Pakatianes (apgabals Frīģijā) metropoli. 363. - 364. gados (pēc citiem datiem pirms 343. gada) Laodiķejā notika kristīgās baznīcas konsils, kurā tika sastādīts Bībeles Vecās derības un Jaunās derības kanons. Šajā laikā Laodiķeja iekļāvās Bizantijas sastāvā. 494. gadā to atkal piemeklēja smaga zemestrīce. Vēl smagāka zemestrīce notika 602-610. gados, kad pilsētu atstāja lielākā iedzīvotāju daļa. 1097. gadā Laodiķeju ieņēma turki seldžuki. Bet 1119. gadā Bizantijas imperators Jānis II Komnēns pilsētu atbrīvoja no turkiem, kas bija viņa pirmā nozīmīgā militārā uzvara. Viņa dēls Manuils I Komnēns apbūvēja ap Laodiķeju nocietinājuma mūri. No 1206. līdz 1230. gadam Laodiķeja atradās Manuela Maurozoma valdījumā. 1255. gadā pilsētu atkal ieņēma turki, bet 1402. gadā to izpostīja Timura karaspēks. Pilsētas iedzīvotāji tika pārcelti uz citu vietu, kur tika dibināta jauna pilsēta, tagadējā Denizli.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laodiķejas ievērojamie cilvēki:

  • Temisons ( θεμίσων) (1. gadsimta pr.Kr otrā puse) - medicīnas skolas dibinātājs, vairāku medicīnisko traktātu autors.
  • Marks Antonijs Polemons (Μάρκος Ἀντώνιος Πολέμων) (90-144) - diplomāts un politiķis, sufisma pārstāvis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Джелаль Шимшек. Античный город Лаодикия. Денизли, 2012.