Seleikīdu impērija

Seleikīdu impērija (grieķu: Αυτοκρατορία των Σελευκιδών, Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312. gada p.m.ē. līdz 63. gadam p.m.ē. pārvaldīja Seleikīdu dinastijas valdnieki. Šīs dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no Aleksandra Lielā vadošajiem ģenerāļiem.

Vēsture

Valsts izveidojās pēc Aleksandra Lielā nāves, kad viņa impēriju sadalīja starp ģenerāļiem. Seleiks ieguva Babiloniju, un laika gaitā viņa valsts teritorija paplašinājās, pārvaldot arī citas savulaik Aleksandra Lielā iekarotās zemes Tuvajos Austrumos. Valsts uzplaukuma laikā tās pakļautībā bija Anatolijas centrālā daļa, Levante, Persija, mūsdienu Afganistānas, Pakistānas, Turkmenistānas teritorijas, kā arī neliela daļa no mūsdienu Indijas.

Seleikīdu impērija bija nozīmīgs hellēnisma kultūras centrs. Tajā dominēja grieķu valoda un tradīcijas, bet daudzas vietējās tradīcijas tika respektētas. Visās lielākajās pilsētās pastāvēja ievērojamas grieķu kopienas, kas periodiski papildinājās ar jauniem ieceļotājiem no Grieķijas. Šī urbānā grieķu elite arī veidoja valdošo sabiedrības virslāni. Impērijas galvenā sāncense tās sākumposmā bija Ptolemaju Ēģipte kuras sakaušanai tika aizvadīti daudzi neveiksmīgi kari. Vēlāk impēriju sāka apdraudēt jaunizveidotā persiešu Partas valsts kā arī Romas republika. No 305. gada p.m.ē. līdz 240. gadam p.m.ē. Seleikīdu impērijas galvaspilsēta bija Seleikija — pilsēta, kas tika uzcelta aptuveni 50 km uz ziemeļiem no Babilonas. Pēc tam galvaspilsēta līdz 63. gadam p.m.ē. bija Antioha.

2. gadsimtā p.m.ē. jau izmēros krietni sarukušo Seleikīdu impēriju iekaroja Partas valdnieks Mitridats I. Tomēr neliela Seleikīdu valdnieku pārvaldīta valsts turpināja pastāvēt Sīrijā līdz 83. gadā p.m.ē. to iekaroja Armēnijas valdnieks Tigrans Lielais.

Pieaugot Romas Republikas ietekmei reģionā un tās vēlmei iegūt sev sabiedrotos, 69. gadā p.m.ē. Romas impērija atjaunoja nelielu Seleikīdu vasaļvalsti. Pēc Romas ģenerāļa Gneja Pompeja uzvaras pār Partas valdnieku Mitridatu Seleikīdu valsti 63. gadā p.m.ē. likvidēja un Sīriju pārveidoja par Romas provinci.

Seleikīdu impērijas valdnieki

Seleiks I Nikators — valdīja no 305. gada p.m.ē. līdz 281. gadam p.m.ē.
Antiohs I Soters — no 291. gada p.m.ē. līdz 261. gadam p.m.ē. (pirmos desmit gadus valdīja kopā ar savu tēvu)
Antiohs II Teos — no 261. gada p.m.ē. līdz 246. gadam p.m.ē.
Seleiks II Kalliniks — no 246. gada p.m.ē. līdz 225. gadam p.m.ē.
Seleiks III Keravns — no 225. gada p.m.ē. līdz 223. gadam p.m.ē.
Antiohs III Lielais — no 223. gada p.m.ē. līdz 187. gadam p.m.ē.
Seleiks IV Filopators — no 187. gada p.m.ē. līdz 175. gadam p.m.ē.
Antiohs IV Epifāns — no 175. gada p.m.ē. līdz 163. gadam p.m.ē.
Antiohs V Eipators — no 163. gada p.m.ē. līdz 161. gadam p.m.ē.
Demetrijs I Soters — no 161. gada p.m.ē. līdz 150. gadam p.m.ē.
Aleksandrs I Balass — no 150. gada p.m.ē. līdz 145. gadam p.m.ē.
Demetrijs II Nikators — no 145. gada p.m.ē. līdz 138. gadam p.m.ē.
Antiohs VI Dionīss — no 145. gada p.m.ē. līdz 142. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Demetriju II Nikatoru)
Diodots Trifons — no 142. gada p.m.ē. līdz 138. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Demetriju II Nikatoru)
Antiohs VII Sidets — no 138. gada p.m.ē. līdz 129. gadam p.m.ē.
Demetrijs II Nikators — no 129. gada p.m.ē. līdz 126. gadam p.m.ē. (valdīja otro reizi)
Aleksandrs II Zabina — no 129. gada p.m.ē. līdz 123. gadam p.m.ē. (pirmos trīs gadus valdīja kopā ar Demetriju II Nikatoru)
Kleopatra Teja — no 126. gada līdz 123. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Aleksandru II Zabinu)
Antiohs VIII Grips — no 125. gada līdz 96. gadam p.m.ē. (pirmos divus gadus valdīja kopā ar Aleksandru II Zabinu un Kleopatru Teju)
Antiohs IX Kizikietis — no 114. gada p.m.ē. līdz 96. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Antiohu VIII Gripu)
Seleiks VI Epifāns — no 96. gada p.m.ē. līdz 95. gadam p.m.ē.
Antiohs X Eisebs — no 95. gada p.m.ē. līdz 83. gadam p.m.ē.
Demetrijs III Eikers — 95. gadā p.m.ē (valdīja kopā ar Antiohu X Eisebu)
Antiohs XI Epifāns — no 95. gada p.m.ē. līdz 92. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Antiohu X Eisebu un Demetriju III Eikeru)
Filips I Filadelfs — no 95. gada p.m.ē. līdz 83. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Antiohu X Eisebu, Demetriju III Eikeru un Filipu I FIladelfu)
Antiohs XII Dionīss — no 87. gada p.m.ē. līdz 84. gadam p.m.ē. (valdīja kopā ar Antiohu X Eisebu un Filipu I Filadelfu)
Seleiks VII Kibiosakts — no 83. gada p.m.ē. līdz 69. gadam p.m.ē.
Antiohs XIII Dionīss — no 69. gada p.m.ē. līdz 64. gadam p.m.ē.
Filips II Filoromejs — no 65. gada p.m.ē. līdz 63. gadam p.m.ē.