Latviešu robežapsardzības pulki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas 1944. gada sākumā no 1906.-1914. gadā dzimušiem jauniesauktajiem. Latviešu robežapsardzības pulki tika izformēti vai pārformēti 1944. gada rudenī, tie darbības laikā bija pakļauti augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, taču nonākot frontē nonāca aizsardzības iecirkņa atbildīgās divīzijas štāba pakļautībā[1].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar Sarkanās armijas lieluzbrukumu Ļeņingradas—Volchovas frontes sektorā vācu Ostlandes pārvaldības vienības 1944. gada janvārī pieņēma lēmumu uzsākt 1906.-1914. gadā dzimušo vīriešu iesaukumu, sākotnēji solot tos izmantot robežapsardzības vajadzībām - plānots tika iesaukt ap 20 000 vīru.

Līdz 1944. gada martam bija saformēti 6 pulki, taču tie cieta no virsnieku trūkuma, esošie virsnieki bija sen atvaļināti no dienesta, kā arī trūka pārtikas, apģērbu, apavu, ieroču un munīcijas. Neskatoties uz šiem apstākļiem pieci no pulkiem tika iesaistīti tiešā kaujas darbībā 1944. gada jūlijā, ciešot smagus zaudējumus. 1944. gada augustā 5. pulku iesaistīja Krukenberga kaujas grupā Rīgas aizsardzībai. Robežapsardzības pulki tika izmantoti arī kā papildinājumu vienības frontei.

1944. gada 1. jūlijā 5 robežapsardzības pulkos (2.—6.), 1. pulks ar biežo papildinājumu nodošanu 19. divīzijai bija faktiski izformēts, bija kopā 12118 vīru — 288 virsnieki, 1333 instruktori un 10497 kareivji.

1944. gada oktobrī un novembrī no pēdējiem robežapsardzības pulkiem - 2. un 5. - tika izveidots 106. ieroču SS grenadieru pulks, kas piedalījās kaujās Kurzemes cietoksnī.

Robežapsardzības pulku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1974, 4.sējums, 115. lpp