2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944 |
| Pakļautība |
SS un policijas vadītājs Ostlandē 290. vācu kājnieku divīzija VI SS korpuss |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Papildinājumi 15. ieroču SS grenadieru divīzijai Kaujas Daugavpils rajonā Kaujas pie Iecavas Kaujas Kurzemes cietoksnī |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Rūdolfs Ciemiņš Jānis Jansons |
2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks (vācu: Lettisches SS-Grenzschutz Regiment 2) bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar pārformēšanu 106. ieroču grenadieru pulkā 1944. gada oktobra vidū.[1]
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar SS ģenerāļa Jekelna 1944. gada janvāra pavēli 2. robežapsardzības pulku 1944. gada februārī Rīgā sāka formēt pulkvežleitnants Rūdolfs Ciemiņš. 10. martā no 1906.-1914. gadā dzimušajiem jauniesauktajiem bija saformēti 4 bataljoni, kopskaitā pulkā ietilpa 46 virsnieki, 39 virsniekvietnieki, 258 instruktori, 2477 kareivji un 3 ārsti. Pulka struktūra un vadība bija šāda:
- pulka komandieris - pulkvežleitnants Ciemiņš
- I bataljons - komandieris pulkvežleitnants Telmanis
- II bataljons - komandieris kapteinis Stiprais
- III bataljons - komandieris kapteinis Bīskaps
- IV bataljons - komandieris kapteinis Grosbergs
1944. gada marta beigās pulks 15. divīzijas papildināšanai nosūtīja 2000 kareivjus bez latviešu virsniekiem un instruktoriem, tie palika Rīgā jauna personālsastāva izveidei. Vācu virsnieku pavadībā sūtot pulka vīrus uz fronti radās konfliktsituācijas, latviešu vīri, kas bija mobilizēti robežas apsardzībai, nevēlējās pāriet Latvijas robežu; daudzi dezertēja.
Aprīlī un maijā izformēja pulka IV bataljonu un no jauna saformēja prettanku lielgabalu rotu virsleitnanta Pīmaņa vadībā un sapieru bataljonu kapteiņa Grosberga vadībā, vēlāk no 5. robežapsardzības pulka vīriem saformēja arī otru sapieru bataljonu. 18. maijā pulka komandieri pulkvežleitnantu Ciemiņu atvaļināja un vadību pārņēma pulkvežleitnants Jansons.[1]
Dienesta gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1944. gada 7. jūlijā pulku steidzamības kārtā iekļāva Jekelna kaujas grupā un nosūtīja uz fronti Daugavpils rajonā, 9. jūlijā pulks izkrāvās no vilciena Dukštas stacijā un uzsāka virzību uz Zarasiem Lietuvas teritorijā. sagaidot ienaidnieka triecienu, pulks tika novietots frontē Tarmontu rajonā, pa kreisi no tā novietojās 2. Liepājas policijas pulks. Smagās atvaires kaujās pulks piedalījās no 10. līdz 14. jūlijam, frontē paliekot līdz mēneša beigām. Šajās kaujās pulks zaudēja 14 kritušos, 141 ievainoto un 264 bez vēsts pazudušos.[2]
1944. gada augustā pulks atgriezās Rīgā, kur tika pakļauts 16. armijas vadībai, iekļauts Krukenberga kaujas grupā un pārformēts trīs bataljonu sastāvā, pa trīs rotām katrā, tajā iekļaujot arī 6. robežapsardzības pulka kaujasspējīgos vīrus. 15./16. septembra naktī, ienaidnieka spēkiem virzoties uz Bausku, pulku steidzami nosūtīja no Rīgas uz Iecavas rajonu un nekavējoties ievadīja aizstāvēšanās kaujās, šeit pulka vīri izcēlās ar varonību un cīņassparu - tika iznīcināti 20 ienaidnieka tanki, tostarp viens pulka kareivis ar magnētiskajām mīnām iznīcinājis piecus, pulkam zaudējot 200 kritušus un ievainotus.
1944. gada oktobrī pulku pārcēla uz Džūkstes apkaimi, kur tas piedalījās 1. Kurzemes lielkaujā. Novērtējot pulka vīru varonību un kaujasspējas oktobra vidū, pretēji lielākajai daļai robežapsardzības pulku, kas tika izformēti un sadalīti pa citām vienībām, 2. pulku, pievienojot vīrus no 5. pulka, pārformēja par 106. ieroču grenadieru pulku. Neliela daļa kaujai nederīgo vīru tika iekļauti Kapteiņa Kļaviņa būvbataljonā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]