3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
Flag of the Schutzstaffel.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1944
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
15. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Papildinājumu nodrošināšana frontes vienībām
Kaujas pie Krasnojes
Komandieri
Komandieri Aleksandrs Breņķis
Paulis Celle

3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks (vācu: Lettisches SS-Grenzschutz Regiment 3) bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 32. SS grenadieru pulkā 1944. gada augusta beigās.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar SS ģenerāļa Jekelna 1944. gada janvāra pavēli 3. robežapsardzības pulku 1944. gada 7. februārī Rīgā sāka formēt pulkvedis Aleksandrs Breņķis, taču viņu jau 22. februārī iecēla par Rīgas lauku un Madonas kara apriņķa priekšnieku un vadību uzņēmās pulkvežleitnants Paulis Celle.

22. februārī no 1906.-1914. gadā dzimušajiem jauniesauktajiem pulka 4 bataljonos bija 30 virsnieki (lielākā daļa 15-20 gadus atvaļināti), 140 instruktori un 1750 kareivji, pie tam 16% kareivju bija krievu tautības, tie vēlāk varēja pāriet uz krievu vienībām. Pulka struktūra un vadība bija šāda:

  • pulka komandieris - pulkvežleitnants Celle
    • I bataljons - komandieris kapteinis Lagzdiņš
    • II bataljons - komandieris pulkvežleitnants Baltakmens
    • III bataljons - komandieris kapteinis Siliņš
    • IV bataljons - komandieris nav zināms

Pulka vienības Rīgā bija novietotas apdzīvošanai nederīgās telpās, trūka apģērba, apavu un bruņojuma - uz pulku bija tikai 10 franču sistēmas ložmetēji un daži krievu prettanku lielgabali, trūka arī lauka virtuvju. Marta sākumā pulkam bija jānosūta uz fronti papildinājumiem vairāki simti karavīru, viss pulks uz fronti devās 1944. gada 2. un 3. aprīlī.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispirms pulks nonāca Krasnoje rajonā, kur turpināja apmācības. Aprīļa beigās pulku uz apmācību laiku pārsauca par „Ausbildungs Regiment—Oberst Köster", apmācības pārņēma vācu virsnieki un instruktori. 28. aprīlī 8 pulka virsniekus un 800 kareivjus piekomandēja apmācībām vācu 640. grenadieru pulkam LietuvāUkmerģē un Utinā, kur šiem latviešu karavīriem saformēja 4 rotas, kas pulka sastāvā vairs neatgriezās, 1944. gada jūnijā tās iesaistīja kaujās kopā ar vācu vienībām.

1944. gada 1. jūlijā pulka sastāvs sasniedza 46 virsniekus, 255 instruktorus un 2474 kareivjus - kopskaitā 2775 vīri. Atiešanas laikā uz Latvijas robežām pulku pakļāva 15. divīzijas vadībai, no tā saformēja kaujas grupu, kas ieņēma aizsardzības pozīciju pie Krasnojes, kur 10. jūlijā iesaistījās atvaires kaujās, piesedzot 15. divīzijas atiešanu uz Zilupi. Cīņās līdz 18. jūlijam pulka zaudējumi bija krituši 1 virsnieks un 10 instruktori un kareivji un bez vēsts pazuduši 20 virsnieki un 785 instruktori un kareivji.[1]

Pēc jūlija kaujās pulku līdz ar citām 15. divīzijas vienībām atvilka no frontes, daļu vīru iekļāva 19. divīzijas vienībās un atlikušos augusta beigās pa jūru nosūtīja uz Vāciju. Augusta pēdējās dienās 135 vīri un pulka štābs ieradās Borntuchenas ciemā, kur tika iekļauti pārformētā 32. grenadieru pulkā, pulkvežleitnantu Celli ieceļot par jauno 32. pulka komandieri.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 124. lpp
  2. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1978, 6.sējums, 62. lpp