6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944 |
| Pakļautība |
SS un policijas vadītājs Ostlandē 215. vācu kājnieku divīzija 81. vācu kājnieku divīzija 205. vācu kājnieku divīzija |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas | Kaujas Daugavpils rajonā |
| Komandieri | |
| Komandieri | Teodors Brigge |
6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks (vācu: Lettisches SS-Grenzschutz Regiment 6) bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar tā atlieku iekļaušanu 2. robežapsardzības pulkā 1944. gada augustā[1].
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar SS ģenerāļa Jekelna 1944. gada janvāra pavēli 6. robežapsardzības pulku 1944. gada februāra beigās Kandavā sāka formēt pulkvedis Teodors Brigge. Pulks tika formēts 4 bataljonu sastāvā, pa 4 rotām katrā. Pulka struktūra un vadība bija šāda:
- pulka komandieris - pulkvedis Brigge
- I bataljons - komandieris pulkvežleitnants Plūmanis
- II bataljons - komandieris kapteinis Mednis
- III bataljons - komandieris kapteinis Ozoliņš
- Prettanku lielgabalu rota
Pulka IV bataljons jau martā tika izformēts, tā vīrus sadalot pa citiem bataljoniem un izdalot ārā krievu tautības iesauktos. 1. jūlijā pulkā bija 69 virsnieki, 278 instruktori un 2067 kareivji; virsnieku sastāvs pārsvarā bija vecāka gadagājuma[1].
Dienesta gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1944. gada 7. jūlijā pulku steidzamības kārtā iekļāva Jekelna kaujas grupā un 9. un 10. jūlijā pulku nosūtīja uz fronti Daugavpils rajonā. Pulka štābu un I bataljonu novietoja Kalkūnes dzirnavās, II bataljons un prettanku lielgabalu rota pameta vilcienu Zemgales stacijā un novietojās pie Drišviati ezera, tos pakļāva 215. vācu kājnieku divīzijai, kamēr III bataljons novietojās Silenes—Slapānu apkaimē 81. vācu kājnieku divīzijas pakļautībā. Prettanku rota 81. divīzijas pakļautībā novietojās pie Mialkas.
Ar 13. jūliju pulka vienības iesaistījās sadursmēs ar ienaidnieku, līdz 18. jūlijam zaudējot 12 kritušos un 53 ievainotos. No 20. — 23. jūlijam pulka bataljoni atkāpās uz jaunām pozīcijām, atiešanas laikā II bataljonu, kam nebija prettanku ieroču, pārsteidza ienaidnieka tanku spēki un to izklīdināja, tā vienības vēlāk sapulcējās pie Kurcumas. Visas pulka vienības sapulcējās Medumu pagasta Ēģiptē, no 26. līdz 28. jūlijam to norīkoja 215. divīzijas rezervē pie Čuvikiem. Turpinot atiešanu uz Aknīsti pulkam bija jāiznīcina visas liekās mantas un dokumenti, to sasniedzot 30. jūlijā. 31. jūlijā pulks izbūvēja ierakumus uz līnijas Silakrogs—Stūri, tālāk virzoties uz Koknesi, ko sasniedza 8. augustā.
10. augustā pulku pakļāva 205. vācu kājnieku divīzijai un tas piedalījās ierakumu izbūvē Daudzevas stacijas tuvumā, 12. augustā pulks atgriežoties Koknesē. Līdz 14. augustam pulka bija zaudējis 24 kritušos, 106 ievainotos un 322 bez vēsts pazudušos.
Pēc atgriešanās Rīgā pulka virsniekus 1944. gada augustā piekomandēja Ģenerālinspektora Bangerska štābam, bet pārējos karavīrus pievienoja 2. robežapsardzības pulkam[1].