Pāriet uz saturu

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Vikipēdijas lapa
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.

Sagatavošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarāciju sagatavoja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards[1]), pret bija Interfronti atbalstošie deputāti. Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad de iure nebija iestājusies Padomju Savienībā. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākajai Padomei bija tiesības lemt par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Izvilkums no deklarācijas teksta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc preambulas sekoja lemjošā daļaː[2]

1. Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.

2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā».

3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.

Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti — LATVIJA.

4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti: 1. pants — Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika; 2. pants — Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai; 3. pants — Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale; 6. pants — Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.

5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de fakto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.[3]

6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu. Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa. Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.

7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.

8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.

9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.

Deklarācija stājas spēkā kopš pieņemšanas brīža.

Nobalsošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau no 2. maija pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks, kas aicināja pasludināt Latvijas neatkarību. Pēc pozitīvā balsojuma 4. maijā deputāti tika ar gavilēm un lielu sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā.

Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gada vēlēšanās bija ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji pieņemtu deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 134 balsis. Ar 138 balsīm „par”, 0 „pret” (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 „atturas” Augstākā Padome to pieņēma.[4]

Atbalstīja

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Andrejs Panteļējevs
  2. Ruta Marjaša
  3. Vilnis Eglājs
  4. Aleksandrs Kiršteins
  5. Ģirts Krūmiņš
  6. Indulis Ozols
  7. Oļegs Batarevskis
  8. Ints Cālītis
  9. Ivars Krastiņš
  10. Jānis Gulbis
  11. Rolands Rikards
  12. Dzintars Ābiķis
  13. Ojārs Kehris
  14. Rolands Repša
  15. Romāns Apsītis
  16. Jānis Krūmiņš
  17. Ojārs Blumbergs
  18. Ilma Briņķe
  19. Broņislavs Salītis
  20. Juris Karlsons
  21. Andris Teikmanis
  22. Mārcis Cīrulis
  23. Arturs Punovskis
  24. Ivars Ēlerts
  25. Einārs Cilinskis
  26. Jānis Freimanis
  27. Mihails Stepičevs
  28. Aivars Endziņš
  29. Māris Budovskis
  30. Atis Kramiņš
  31. Gunārs Preinbergs
  32. Andris Tomašūns
  33. Igors Movels
  34. Imants Geidāns
  35. Indulis Bērziņš
  36. Leonīds Alksnis
  37. Velta Čebotarenoka
  38. Vladlens Dozorcevs
  39. Ivars Silārs
  40. Vladimirs Einiņš
  41. Arnolds Bērzs
  42. Jānis Lagzdiņš
  43. Linards Muciņš
  44. Teodors Eniņš
  45. Aivars Lembergs
  46. Alfrēds Mačtams
  47. Ģirts Kristovskis
  48. Viktors Kalnbērzs
  49. Andris Apinītis
  50. Ivars Caune
  51. Andris Līgotnis
  52. Kazimirs Šļakota
  53. Juris Cibulis
  54. Georgs Andrejevs
  55. Dainis Vanags
  56. Valdis Birkavs
  57. Emerita Buķele
  58. Edvīns Kide
  59. Jānis Endele
  60. Druvis Skulte
  61. Jānis Kinna
  62. Stefans Rāzna
  63. Ludvigs Teteris
  64. Raits Černajs
  65. Jevģenijs Zaščerinskis
  66. Pēteris Laķis
  67. Pēteris Gabrānovs
  68. Sarmis Mednis
  69. Andris Felss
  70. Ita Kozakeviča
  71. Ludis Skosta
  72. Vilnis Bresis
  73. Mavriks Vulfsons
  74. Andris Plotnieks
  75. Mārtiņš Arnītis
  76. Pēteris Koroševskis
  77. Aleksandrs Lange
  78. Ivars Godmanis
  79. Brigita Zeltkalne
  80. Valdis Biķis
  81. Egils Einārs Jurševics
  82. Juris Aizezers
  83. Imants Kalniņš
  84. Jānis Lucāns
  85. Jānis Škapars
  86. Indulis Emsis
  87. Aleksejs Grigorjevs
  88. Marija Kārkla
  89. Eduards Berklavs
  90. Jānis Gavars
  91. Valdis Šteins
  92. Pēteris Krūgaļaužs
  93. Visvaldis Mucenieks
  94. Kārlis Liepiņš
  95. Skaidrīte Albertiņa
  96. Tālavs Jundzis
  97. Guntis Grūbe
  98. Valentīna Zeile
  99. Normunds Beļskis
  100. Andris Puzo
  101. Kazimirs Špoģis
  102. Antons Seiksts
  103. Gunārs Klindžāns
  104. Ārijs Ūdris
  105. Artūrs Kodoliņš
  106. Jānis Biezais
  107. Andris Grūtups
  108. Anatolijs Gorbunovs
  109. Antons Buls
  110. Jānis Vaivads
  111. Juris Dobelis
  112. Juris Bojārs
  113. Alberts Bels
  114. Imants Daudišs
  115. Mārtiņš Bērziņš
  116. Arvīds Ulme
  117. Imants Ziedonis
  118. Odisejs Kostanda
  119. Raimonds Krūmiņš
  120. Anna Seile
  121. Ivans Cupruns
  122. Einars Repše
  123. Pēteris Simsons
  124. Juris Celmiņš
  125. Vilis Seleckis
  126. Pēteris Lazda
  127. Agris Jaunkļaviņš
  128. Alfrēds Čepānis
  129. Dainis Īvāns
  130. Andrejs Krastiņš
  131. Andris Bērziņš
  132. Jānis Dinevičs
  133. Ivars Briedis
  134. Ziedonis Ziediņš
  135. Edmunds Krastiņš
  136. Jānis Blaževičs
  137. Ilmārs Geige
  138. Voldemārs Strīķis

Atturējās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Aleksejs Zotovs

Atteicās piedalīties

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Igors Garajevs
  2. Viktors Stefanovičs
  3. Jurijs Ļaļins
  4. Jānis Dzintars
  5. Alberts Žuks
  6. Aleksandrs Peršins
  7. Mihails Berdikovs
  8. Sergejs Zaļetajevs
  9. Grigorijs Morozļi
  10. Nikolajs Mihailovs
  11. Alfrēds Rubiks
  12. Oļegs Ščipcovs
  13. Vladimirs Hodakovskis
  14. Vladimirs Kostins
  15. Eduards Maharevs
  16. Genadijs Romašovs
  17. Vjačeslavs Gerasimovs
  18. Leonīds Kurdjumovs
  19. Ivans Ivanovs
  20. Tatjana Ždanoka
  21. Pāvels Šapovalovs
  22. Vladimirs Mihailovs
  23. Ivans Prokofjevs
  24. Anatolijs Safonovs
  25. Anatolijs Aleksejevs
  26. Edgars Eglītis
  27. Nikolajs Builovs
  28. Mihails Gavrilovs
  29. Sergejs Dīmanis
  30. Aleksandrs Smoļuks
  31. Viktors Alksnis
  32. Andrejs Beluha
  33. Vladimirs Zatuliviters
  34. Valerijs Priščepovs
  35. Mihails Ivanovs
  36. Aleksejs Vidavskis
  37. Vladimirs Rodins
  38. Aleksejs Providenko
  39. Vladimirs Žarkovs
  40. Sergejs Beskrovnovs
  41. Jevgeņijs Drobots
  42. Grigorijs Agafonovs
  43. Jevgeņijs Jagupecs
  44. Jurijs Antons
  45. Boriss Feršalovs
  46. Igors Rjabiņins
  47. Anatolijs Bartaševičs
  48. Martijans Bekasovs
  49. Andrejs Rešetņikovs
  50. Valentins Gapoņenko
  51. Viktors Krols
  52. Larions Kucāns
  53. Galaktions Radionovs
  54. Viktors Kokorišs
  55. Jurijs Kirjušins
  56. Filips Stroganovs
  57. Mihails Rogals

Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.

Svētku diena

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. maijs ir valsts svētku diena — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu šobrīd atrodas LR Saeimas arhīvā, LR AP fondā, 10. apr., 2932. l., 42. lp.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Rolands Rikards Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. LIIS izstrādne
  2. ↑ [1] LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" no likumi.lv
  3. ↑ Šo pantu anulēja 1991. gada 21. augusta likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"
  4. ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde 1990. gada 4. maijā

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Tālavs Jundzis „4. maijs”. — Fonds Latvijas Vēsture, Rīga 2000. ISBN 9984643190 (Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju)
  • Daina Bleiere „Latvija. Notikumu hronika 1985. — 1996. gadā”. — N.I.M.S., Rīga 1996. ISBN 9984914127
  • Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa „Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas — valststiesību attīstības tendences un risinājumi”. — Jurista Vārds Nr.17/18, 27.04.2010.
  • Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, D. A. Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle „Latvijas valsts atjaunošana (1986.g. — 1993.g.)”. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga, 1998. ISBN 998464300X

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Nozīmīgākie tiesību akti un starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē
Par Senlatvijas valstīm
Par Livonijas Konfederācijas valstīm
Par Latgali, Kurzemi un Vidzemi
Par Latvijas valsti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Par_Latvijas_Republikas_neatkarības_atjaunošanu&oldid=3934402"