Latvijas vēstnieks Beļģijā
Latvijas Republikas vēstnieks Beļģijas Karalistē ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Beļģijā. Vēstniecība atrodas 122 rue du Commerce Briselē.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1921. gada 26. janvārī Beļģijas Karaliste atzina Latvijas Republiku. Sākotnēji Latvijas sūtnis rezidēja Parīzē, kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls Jānis Lazdiņš, 1927. gadā izveidoja Latvijas sūtniecību Beļģijā. 1940. gada vasarā Latvijas sūtnis Miķelis Valters pēc Beļģijas okupācijas beidza savu darbību, bet Latvijas sūtniecības ēku Vācijas okupācijas vara nodeva savai tālaika sabiedrotajai Padomju Savienībai. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 27. janvārī Miķelis Valters kā Latvijas sūtnis Beļģijā kopā ar sūtņiem Jūliju Feldmani un Vili Šūmani nosūtīja telegrammu britu premjeram Vinstonam Čērčilam, kurā izteica protestu pret Latvijas okupāciju un aneksiju.[2]
Beļģija neatzina padomju okupācijas laika Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunoja 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā atklāja Latvijas vēstniecību Beļģijā.
Sūtņu un vēstnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oļģerds Grosvalds (1921—1924), no 1921. gada maija līdz 1924. gada augustam Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā, Beļģijā un Nīderlandē (1921—1924) ar rezidenci Parīzē.
- Jānis Lazdiņš (1924—1938), no 1924. gada jūlija — Latvijas ģenerālkonsuls Briselē, no 1927. gada — chargé d'affaires, no 1929. gada — Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Beļģijā un Luksemburgā.
- Miķelis Valters (1938—1968), Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Beļģijā un Luksemburgā. Pēc Beļģijas okupācijas 1940. gada maijā pārcēlās uz dzīvi Šveicē, saglabājot Latvijas sūtņa amatu līdz mūža beigām 1968. gadā.
- Juris Kanels (1993—1997), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē, Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā un NATO ar rezidenci Vergota skvērā 6 (Square Vergote 6) Briselē, no 1995. gada Moljēra avēnijā 158 (Avenue Moliere 158) Briselē
- Imants Lieģis (1997—2000), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē, Latvijas vēstnieks NATO.
- Aivars Groza (2000—2005), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā
- Raimonds Jansons (2006—2011), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā ar rezidenci Des Arts avēnijā 23 (Avenue des Arts 23) Briselē
- Lelde Līce-Līcīte (2011—2016), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Beļģijā un Luksemburgā
- Ilze Rūse (2016—2019), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā ar rezidenci Hāgā
- Andris Razāns (2019—2023), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā
- Aiga Liepiņa (2023—), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Beļģijā un Luksemburgā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas vēstniecība Beļģijā
- ↑ «Zunda A. Zem politisko lielvaru riteņiem.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. janvārī. Skatīts: 2010. gada 2. februārī.