Latvijas speciālās ekonomiskās zonas
Latvijas speciālās ekonomiskās zonas ir Latvijas teritorijā esošās speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Latvijā pastāv trīs šādas zonas: Liepājas SEZ, Rēzeknes SEZ, Latgales SEZ (darbojas jebkurā vietā Latgalē, neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas).
To darbību nosaka Komercdarbības atbalsta kontroles likums, likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", likums "Par nodokļiem un nodevām", likums "Par pievienotās vērtības nodokli", likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", Muitas likums, kā arī citi normatīvie akti.[1]
Liepājas osta ietilpst Liepājas SEZ, savukārt Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, lai gan abas nav SEZ, arī ir piemērojami nodokļu atvieglojumi.[2]
Liepājas SEZ
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Liepājas SEZ darbību regulē 1997. gadā pieņemtais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums. SEZ vada un uzrauga valde, kurā ietilpst trīs valsts interešu pārstāvji — pa vienam no Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes ministrijas (tos uz pieciem gadiem iecieļ amatā, kā arī atbrīvo no amata Ministru kabinets), trīs Liepājas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji (tos uz pieciem gadiem ieceļ amatā, kā arī atbrīvo no amata Liepājas dome). Valdi vada no sava vidus valdes locekļu izvēlēts priekšsēdētājs. SEZ valde ieceļ amatā SEZ pārvaldnieku, kurš ieceļ SEZ izpildaparātu, kura uzdevums, savukārt, ir attīstības plāna izstrādāšana. Kopā valde un izpildaparāts veido SEZ pārvaldi,[3] kuras darbu detalizētāk nosaka Ministru kabineta noteikumi numur 336.
Liepājas SEZ aizņem 3 979 ha, tie ir ~ 65 % Liepājas platības, tajā ietilpst gan sauszemes, gan ūdens ostas teritorija, Liepājas lidosta, karosta, pilsētas industriālās teritorijas.
Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām (kapitālsabiedrības, kas ar Liepājas SEZ pārvaldi noslēgušas līgumu par komercdarbības un ieguldījumu veikšanu vai paredzamo algu izmaksu Liepājas SEZ teritorijā) tiek piemēroti tiešo nodokļu atvieglojumi: 80 % atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un 80 % atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.[4] SEZ kapitālsabiedrības var veidot brīvās muitas zonas (likumā vienkārši — brīvās zonas), tādējādi iegūstot netiešo nodokļu atvieglojumus:
- naftas produktiem, kas piegādāti šādām kapitālsabiedrībām, kamēr tie atrodas brīvajā zonā, netiek piemērots akcīzes nodoklis;
- preču piegādēm (brīvajā zonā fiziskām personām SEZ kapitālsabiedrības drīkst piegādāt tikai pārtikas un medicīnas preces) un pakalpojumiem (brīvajā zonā fiziskām personām SEZ kapitālsabiedrības drīkst sniegt tikai sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, sakaru, finanšu pakalpojumus) brīvajā zonā netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
2019. gadā pastāvēja 44 Liepājas SEZ kapitālsabiedrības, kurās kopā nodarbināti bija 2348 cilvēki.[4]
Rēzeknes SEZ
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rēzeknes SEZ darbību regulē 1997. gadā pieņemtais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums.
Latgales SEZ
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latgales SEZ (darbojas jebkurā vietā Latgalē, neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas) darbību regulē 2016. gadā pieņemtais Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums. 2022. gada sākumā tajā darbojās 21 uzņēmums kuros bija 220 darbavietas.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «SEZ un brīvostas». em.gov.lv. 15.09.2020. Skatīts: 29.01.2022.
- ↑ «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās». likumi.lv. Skatīts: 29.01.2022.
- ↑ «Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums». likumi.lv. Skatīts: 29.01.2022.
- ↑ 4,0 4,1 «SEZ priekšrocības». liepaja-sez.lv. Skatīts: 29.01.2022.
- ↑ «Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā pērnais kovida gads bijis rosīgs un labs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-03.