Latvijas vēstnieks Krievijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas vēstniecības Krievijas Federācijā ēka Čapligina ielā 3 Maskavā (2020).

Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā (krievu: Полномочный и Чрезвычайный посол Латвийской Республики в Российской Федерации) ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Krievijas Federācijā. Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā kopš 1991. gada atrodas Čapligina ielā 3 Maskavā.[1]

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Pirmais Latvijas sūtnis Krievijā Jānis Vesmanis iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī.

Latvijas vēstniecība Krievijā atjaunoja savu darbību 1991. gada maijā kā Latvijas Republikas Ministru padomes pārstāvniecība PSRS Ministru padomē, vēl pirms PSRS Valsts domes lēmuma par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu 1991. gada 6. septembrī. 1992. gada 4. februārī Jānis Peters kā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks iesniedza akreditācijas vēstuli Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam.

Sūtņu un vēstnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Peters (1991—1997), Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991—1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992—1997)
  • Imants Daudišs (1997—2001), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā
  • Normans Penke (2001—2005), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā
  • Andris Teikmanis (2005—2008), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā
  • Edgars Skuja (2008—2012), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā
  • Astra Kurme (2012—2017), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā
  • Māris Riekstiņš (no 2017), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]