Māris Riekstiņš

Vikipēdijas lapa
Māris Riekstiņš
Latvijas vēstnieks NATO
Amatā
2011. gada 4. februāris — 2015. gada 1. septembris
Prezidents Andris Bērziņš
Priekštecis Jānis Eihmanis
Pēctecis Indulis Bērziņš
Amata sākums
2023. gada 27. jūlijs
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Priekštecis Edgars Skuja
Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Amatā
2007. gada 8. novembris — 2010. gada 28. aprīlis
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Valdis Dombrovskis
Priekštecis Artis Pabriks
Pēctecis Aivis Ronis

Dzimšanas dati 1963. gada 8. aprīlī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija Tautas partija (2006—2011)
Profesija diplomāts
Augstskola LVFKI
Latvijas Universitāte

Māris Riekstiņš (dzimis 1963. gada 8. aprīlī Rīgā) ir ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu dienesta diplomāts. Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā (2004—2007), Latvijas Republikas ārlietu ministrs (2007—2010), Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO (2011—2015; 2023—), Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā (2017—2023).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1963. gadā Rīgā. Studējis LVFKI Pedagoģiskajā fakultātē (1981—1985), tad Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1987—1993). Līdztekus bija Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks, referents, atbildīgais sekretārs (1987—1992). 1992. gadā uzsāka darbu Ārlietu ministrijā, sākumā kā Ārlietu ministrijas sakaru referents ar Vāciju, Austriju un Šveici, vēlāk ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu. No 1993. gada augusta līdz 2004. gada novembrim Māris Riekstiņš bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Šajā laika periodā M. Riekstiņš ir bijis arī Latvijas Republikas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO vadītājs, Latvijas dalības PTO Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, vadījis Latvijas delegāciju PTO sarunās Sietlā (1999), Dohā (2000) un Kankunā (2003), bija arī ASV un Baltijas partnerattiecību hartas Latvijas delegācijas vadītājs, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs sarunām par jūras robežu ar Igauniju (līgums noslēgts 1997. gadā un ratificēts) un Lietuvu (līgums noslēgts 1999. gadā, līdz šim brīdim nav ratificēts). 2004. gada novembrī Māris Riekstiņš tika apstiprināts Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV amatā. Papildus M. Riekstiņš pildīja arī nerezidējošā vēstnieka funkcijas Meksikā. 2006. gadā viņš iestājās Tautas partijā, bija tās Valdes loceklis.

2007. gada janvārī Riekstiņš atstāja vēstnieka darbu un sāka vadīt tālaika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (Tautas partija) biroju, ko turpināja, līdz 8. novembrī kļuva par ārlietu ministru Kalvīša valdībā pēc tam, kad no amata bija atkāpies Artis Pabriks. Pēc Kalvīša valdības demisijas Riekstiņš saglabāja amatu arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajā valdībā un vēlāk arī Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdībā. 2007. gadā Tautas partija izvirzīja M. Riekstiņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam, savukārt 2009. gadā Eiropas Savienības komisāra amatam. Ārlietu ministra pienākumus Māris Riekstiņš pildīja līdz 2010. gada aprīlim, kad Tautas partija izstājās no koalīcijas. Māris Riekstiņš bija 10. Saeimas deputāta kandidāts politiskās apvienības Par Labu Latviju! vēlēšanu sarakstā.

No 2011. gada februāra līdz 2015. gadam Māris Riekstiņš pildīja Latvijas pastāvīgā pārstāvja NATO pienākumus, vēlāk bija ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. 2017. gada 17. augustā viņš kļuva par Latvijas vēstnieku Krievijas Federācijā.[1] 2022. gada 25. februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Riekstiņu Latvijas valdība atsauca, līdz minimumam ierobežojot vēstniecības darbību.[2] 2023. gada 27. jūlijā, Riekstiņš atkāroti kļuva par Latvijas patstāvīgo pārstāvi NATO.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, 2003
  • Atzinības krusta lielvirsnieks, 2007
  • Maltas Ordeņa Lielais krusts, 2008
  • Ukrainas Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis, 2008
  • Maltas Nacionālais ordenis "Par nopelniem", 2004
  • Grande Ufficiale ordenis par nopelniem Itālijas Republikas labā, 2004
  • Portugāles Prinča D. Enrikes Lielais Valsts ordenis, 2003
  • Igaunijas 3. pakāpes Māras Zemes krusts, 2003
  • Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 4. pakāpes ordenis, 2001
  • Francijas Nacionālā ordeņa "Par nopelniem" lielvirsnieks, 2001
  • Norvēģijas Karalistes ordeņa "Par nopelniem" lielvirsnieks, 2000
  • Norvēģijas Karalistes ordeņa "Par nopelniem" komandieris, 1998

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Astra Kurme
Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā
2017. gada 15. septembris. — 2022. gada 25. februāris
Pēctecis:
Dace Rutka
Priekštecis:
Jānis Eichmanis
Edgars Skuja
Latvijas vēstnieks NATO
2011. gada 4. februāris2015. gada 1. septembris
2023. gada 27. jūlijspašlaik
Pēctecis:
Indulis Bērziņš
amatā
Priekštecis:
Artis Pabriks
Latvijas ārlietu ministrs
2007. gada 8. novembris2010. gada 28. aprīlis
Pēctecis:
Aivis Ronis
Priekštecis:
Aivis Ronis
Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā
2004. gada decembris — 2007. gada janvāris
Pēctecis:
Andrejs Pildegovičs