Māris Riekstiņš
Māris Riekstiņš | |
---|---|
Latvijas vēstnieks NATO | |
Amatā 2011. gada 4. februāris — 2015. gada 1. septembris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Priekštecis | Jānis Eihmanis |
Pēctecis | Indulis Bērziņš |
Amata sākums 2023. gada 27. jūlijs | |
Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
Priekštecis | Edgars Skuja |
Latvijas Republikas ārlietu ministrs | |
Amatā 2007. gada 8. novembris — 2010. gada 28. aprīlis | |
Premjerministrs |
Aigars Kalvītis Ivars Godmanis Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Artis Pabriks |
Pēctecis | Aivis Ronis |
| |
Dzimšanas dati |
1963. gada 8. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
Politiskā partija | Tautas partija (2006—2011) |
Profesija | diplomāts |
Augstskola |
LVFKI Latvijas Universitāte |
Māris Riekstiņš (dzimis 1963. gada 8. aprīlī Rīgā) ir ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu dienesta diplomāts. Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā (2004—2007), Latvijas Republikas ārlietu ministrs (2007—2010), Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO (2011—2015; 2023—), Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā (2017—2023).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1963. gadā Rīgā. Studējis LVFKI Pedagoģiskajā fakultātē (1981—1985), tad Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1987—1993). Līdztekus bija Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks, referents, atbildīgais sekretārs (1987—1992). 1992. gadā uzsāka darbu Ārlietu ministrijā, sākumā kā Ārlietu ministrijas sakaru referents ar Vāciju, Austriju un Šveici, vēlāk ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu. No 1993. gada augusta līdz 2004. gada novembrim Māris Riekstiņš bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.
Šajā laika periodā M. Riekstiņš ir bijis arī Latvijas Republikas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO vadītājs, Latvijas dalības PTO Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, vadījis Latvijas delegāciju PTO sarunās Sietlā (1999), Dohā (2000) un Kankunā (2003), bija arī ASV un Baltijas partnerattiecību hartas Latvijas delegācijas vadītājs, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs sarunām par jūras robežu ar Igauniju (līgums noslēgts 1997. gadā un ratificēts) un Lietuvu (līgums noslēgts 1999. gadā, līdz šim brīdim nav ratificēts). 2004. gada novembrī Māris Riekstiņš tika apstiprināts Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV amatā. Papildus M. Riekstiņš pildīja arī nerezidējošā vēstnieka funkcijas Meksikā. 2006. gadā viņš iestājās Tautas partijā, bija tās Valdes loceklis.
2007. gada janvārī Riekstiņš atstāja vēstnieka darbu un sāka vadīt tā laika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (Tautas partija) biroju, ko turpināja, līdz 8. novembrī kļuva par ārlietu ministru Kalvīša valdībā pēc tam, kad no amata bija atkāpies Artis Pabriks. Pēc Kalvīša valdības demisijas Riekstiņš saglabāja amatu arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajā valdībā un vēlāk arī Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdībā. 2007. gadā Tautas partija izvirzīja M. Riekstiņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam, savukārt 2009. gadā Eiropas Savienības komisāra amatam. Ārlietu ministra pienākumus Māris Riekstiņš pildīja līdz 2010. gada aprīlim, kad Tautas partija izstājās no koalīcijas. Māris Riekstiņš bija 10. Saeimas deputāta kandidāts politiskās apvienības Par Labu Latviju! vēlēšanu sarakstā.
No 2011. gada februāra līdz 2015. gadam Māris Riekstiņš pildīja Latvijas pastāvīgā pārstāvja NATO pienākumus, vēlāk bija ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. 2017. gada 17. augustā viņš kļuva par Latvijas vēstnieku Krievijas Federācijā.[1] 2022. gada 25. februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Riekstiņu Latvijas valdība atsauca, līdz minimumam ierobežojot vēstniecības darbību.[2] 2023. gada 27. jūlijā, Riekstiņš atkāroti kļuva par Latvijas patstāvīgo pārstāvi NATO.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, 2003
- Atzinības krusta lielvirsnieks, 2007
- Maltas Ordeņa Lielais krusts, 2008
- Ukrainas Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis, 2008
- Maltas Nacionālais ordenis "Par nopelniem", 2004
- Grande Ufficiale ordenis par nopelniem Itālijas Republikas labā, 2004
- Portugāles Prinča D. Enrikes Lielais Valsts ordenis, 2003
- Igaunijas 3. pakāpes Māras Zemes krusts, 2003
- Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 4. pakāpes ordenis, 2001
- Francijas Nacionālā ordeņa "Par nopelniem" lielvirsnieks, 2001
- Norvēģijas Karalistes ordeņa "Par nopelniem" lielvirsnieks, 2000
- Norvēģijas Karalistes ordeņa "Par nopelniem" komandieris, 1998
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā būs Māris Riekstiņš./ Diena, 11.08.2017. // https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jaunais-latvijas-vestnieks-krievija-bus-maris-riekstins-14178227
- ↑ Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā la.lv 2022. gada 25. februārī
- ↑ Mainīsies vairāki Latvijas vēstnieki, Riekstiņš atgriežas pārstāvniecībā NATO lsm.lv 2023. gada 21. jūlijs
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Astra Kurme |
Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā 2017. gada 15. septembris. — 2022. gada 25. februāris |
Pēctecis: Dace Rutka |
Priekštecis: Jānis Eichmanis Edgars Skuja |
Latvijas vēstnieks NATO 2011. gada 4. februāris — 2015. gada 1. septembris 2023. gada 27. jūlijs — pašlaik |
Pēctecis: Indulis Bērziņš amatā |
Priekštecis: Artis Pabriks |
Latvijas ārlietu ministrs 2007. gada 8. novembris — 2010. gada 28. aprīlis |
Pēctecis: Aivis Ronis |
Priekštecis: Aivis Ronis |
Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā 2004. gada decembris — 2007. gada janvāris |
Pēctecis: Andrejs Pildegovičs |
|
|
- 1963. gadā dzimušie
- Rīgā dzimušie
- Tautas Partijas politiķi
- Latvijas ārlietu ministri
- Latvijas valsts sekretāri
- Latvijas vēstnieki ASV
- Latvijas vēstnieki Krievijā
- Latvijas juristi
- Latvijas Universitātes absolventi
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Atzinības krusta lielvirsnieki
- Latvijas vēstnieki NATO
- Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie
- Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie