Leo Frobeniuss

Leo Frobeniuss Leo Frobenius Personīgā informācija Dzimis 1873. gada 29. jūnijā Berlīne, Vācijas Impērija (Vācija) Miris 1938. gada 9. augustā (65 gadi) Bigancolo, Itālijas karaliste (Pjemonta, Itālija)

Zinātniskā darbība Zinātne etnoloģija Alma mater Frankfurtes Universitāte

Leo Viktors Frobeniuss (vācu: Leo Viktor Frobenius, dzimis 1873. gada 29. jūnijā, miris 1938. gada 9. augustā) bija vācu etnologs un sociālais antropologs, difuzionistu skolas pārstāvis. Viens no ievērojamākiem sava laika etnologiem un aizvēstures mākslas pētniekiem.

Dzīvesgājums

Leo Frobeniuss dzimis 1873. gadā Berlīnē, viņa tēvs bija Prūsijas virsnieks, un, kā jau augot militārista ģimenē, viņš bērnībā bieži pārcēlās, tāpēc palika bez ģimnāzijas diploma, uzsāka apgūt tirdzniecību. Kā vēsta „Frobeniusa Institūta Frankfurtē pie Mainas” mājaslapa, Frobeniusa interese par etnoloģiju sākusies jau bērnībā, viņu ļoti esot iespaidojuši „lielie Āfrikas pētnieki”: Heinrihs Barts, Gerhards Rohlfs, Gustavs Nachtigals, Georgs Schveinfurths. Paralēli tirdzniecības mācībām viņš pievērsās arī etnoloģijas studijām, brīžiem brīvprātīgi strādājot dažādos muzejos tā laika prominentākajos etnogrāfijas muzejos Brēmenē, Bāzelē un Leipcigā, kurus var nodēvēt par Frobeniusa īstajām universitātēm. Frobeniuss gan mēģināja iegūt grādu, iesniedzot disertāciju Āfrikas cilšu kultūras tēmu Frankfurtes Universitātē, bet tam laikam saturs šķita pārāk nepieņemams un atšķirīgs no kopējās zinātniskās domas, ka disertāciju noraidīja. Frobeniuss līdz ar to novērsās no universitātēm, un turpināja savu ceļu. Lai gan vēlāk viņam piešķīra goda profesora titulu Frankfurtes Universitātē, Frobeniuss nekad nav lasījis lekcijas.

Zinātniskā darbība

Jau 1898. gadā (25 gadu vecumā)Leo Frobeniuss nodibināja savu „Āfrikas arhīvu”, kuru 1925. gadā pats pārdēvēja par „Kultūrmorfoloģijas institūtu” un pēc viņa nāves, 1945. gadā to pārdēvēja par „Frobeniusa Institūtu Frankfurtē pie Mainas”. Tajā pat gadā iznāca viņa pirmais zinātniskais darbs „Ursprung der afrikanischen Kulturen“ (Āfrikas kultūru izcelšanās), kurā turklāt pirmo reizi pasaulē tiek runāts par kultūras loka teoriju. No 1904. līdz 1935. gadam Frobeniuss bieži devās ekspedīcijās (kopā 12) uz Āfriku, kurās papildināja savas zināšana par šo kontinentu. Ekspedīcijas notika tādās vietās kā Kongo, Sudāna, Ziemeļrietumāfrika: Maroka, Alžīrija, Tunisija, Nigērija, Kamerūna, Eritreja, Dienvidāfrika, Libāna. Tajā pat laikā publicēja vairākus darbus, tajā skaitā savu Āfrikas tautu nostāstu sakopojumu. 1932. gadā Frobeniusam piešķīra goda doktora grādu Frankfurtes Universitātē, 1936. gadā viņš kļuva par Frankfurtes Pasaules Kultūras muzeja direktoru. Leo Frobeniuss mira 1938. gadā.

Nozīmīgākās idejas

Frobeniuss pirmais ievieš zinātnisku kultūras parādību kartografēšanas principu, un, kā jau minēju, pirmais runā par kultūras loka teoriju. Viņš izdala Āfrikas teritorijā dažādus kultūras apgabalus, katram no kuriem ir raksturīgas dažādas atsevišķas pazīmes, galvenokārt materiālajā kultūrā, kas ir visuzskatāmākās. Taču atšķirībā no vēlākajiem kultūras loka teorijas izstrādātājiem un piekritējiem (F. Grēbnera, B. Ankermana), viņš kultūras loku uzskata par pilnīgu kompleksu, nevis atsevišķu pazīmju kopu.

Tad pat tiek radīta arī kultūras morfoloģijas ideja, kuru Frobeniuss būtībā patapina no dabas zinātnēm. Bioloģijā morfoloģija ir zinātne par dzīvo organismu veidu un uzbūvi un to pārmaiņām individuālajā un vēsturiskajā attīstībā. Tieši tāda veida izpēti kultūrai veic Frobeniuss. Turklāt nav sagadīšanās, ka bioloģiskā morfoloģija ir zinātne par „dzīvajiem organismiem”, jo Frobeniuss tieši tā saprot kultūru. Viņaprāt kultūra ir dzīvs organisms, kas dzimst un mirst, tās izmaiņas pielīdzināmas dzīves ciklam - bērnība, kurai raksturīga demonizācija un mitoloģizācija; jaunība, kurai raksturīga reliģijas; briedums, kam raksturīga filozofijas kontaktu ar dabu zušana; vecums, kam raksturīga industrializācija, zinātnes un tehnikas strauja attīstība. Turklāt kultūru nerada cilvēki, kultūra ir pati par sevi, neatkarīga. Cilvēks drīzāk ir tikai kultūras produkts, nevis objekts. Tomēr kultūra nevar pastāvēt bez cilvēka, un bez cilvēka tā nevar izplatīties. Kultūrai, kā jau dzīvam organismam ir sava dvēsele - „Paideuma”-, kas ir tautas garīgā struktūra, būtībā Frobeniusa Paideuma ir tā pati mūsdienu mentalitāte. ja kultūra ir dzīvs objekts, tad diezgan loģiska šķiet Frobeniusa doma, ka tai ir arī dzimums - pastāv vīrišķā un sievišķa kultūra. Sahārā un Ziemeļāfrikā viņš izdala telūrisko (vīrišķo) kultūru, kurai raksturīga tiekšanās uz augšu no zemes, kā augiem - gultas uz kājām, mājas uz pāļiem utt. Htoniskai kultūrai raksturīga tiekšanās zemē iekšā - pazemes apbedījumi, zemnīcas utt. Saduroties šim kultūrām varēja rasties t. s. augstās kultūras, gluži kā citiem dzīviem organismiem, jauni rodas tikai saskarsmē starp vīrišķo un sievišķo.

Nozīmīgākie darbi

• Ursprung der afrikanischen Kulturen (Āfrikas kultūru izcelšanās)
• Und Afrika sprach (un Āfrika runā)
• Auf den Trümmern des klassischen Atlantis (Klasiskās Atlantīdas drupu virsotnē)
• An der Schwelle des verehrungswürdigen Byzanz (Uz godājamās Bizantijas sliekšņa)
• Unter den unsträflichen Äthiopen (Zem nenosodāmās Etiopijas)
• Kulturgeschichte Afrikas (Āfrikas kultūras vēsture)
• Paideuma - Umrisse einer Kultur- und Seelenlehre (Paideuma — pārskats par kultūras un dvēseles teoriju)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leo Frobeniuss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Frobenius institut^{[novecojusi saite]} (angļu, vācu val.)
• Leo Frobenius (krievu val.)