Sudāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sudānas Republika
جمهورية السودان
Jumhūrīyat as-Sūdān
Sudānas karogs Sudānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeالنصر لنا  (arābiski)
"Uzvara ir mūsu"
Himnaنحن جند لله جند الوطن (arābiski)
Mēs esam Dieva un savas zemes armija

Location of Sudāna
Sudānas atrašanās vieta (tumši zilā krāsa), gaiši zaļā krāsā apstrīdētā teritorija
Galvaspilsēta Hartūma
15°38′N 32°32′E / 15.633°N 32.533°E / 15.633; 32.533
Lielākā pilsēta Omdurmāna[1][2]
Valsts valodas arābu valoda
angļu valoda[3]
Vernakulārās valodas Dinka, Nuer, Nuba un Bari
Valdība Federāla prezidentāla demokrātiska republika
 -  Prezidents Omārs el Bešīrs
 -  Viceprezidents Bakri Hasans Salehs
Izveide
 -  Nūbijas karalistes 3500. gads p.m.ē. 
 -  Sennaru sultanāts 1504[4] 
 -  Apvienošanās ar Eģipti 1820 
 -  Angloēģiptiešu Sudāna 1899 
 -  Neatkarība (no Apvienotās Karalistes un Ēģiptes) 1956. gada 1. janvāris 
 -  Pašreizējā konstitūcija 2005. gada 9. janvāris 
Platība
 -  Kopā 1 886 068 km² (16.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 37 289 406[5] (35.)
 -  2008. gada tautas skaitīšana 30 894 000 (apstrīdēts) [6] 
 -  Blīvums 16,4/km² 
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $94 miljardi[7] 
 -  Uz iedzīvotāju $2673[7] 
IKP (nominālais) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $63 miljardi[8] 
 -  Uz iedzīvotāju $1793[8] 
Džini koef. (2009) 35,3[9] 
HDI (2013) 0,473[10] (vidējs) (166.)
Valūta Sudānas mārciņa (SDG)
Laika josla Austrumāfrikas laiks (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+3)
Interneta domēns .sd, سودان.
ISO 3166-1 kods 736 / SDN / SD
Tālsarunu kods +249

Sudāna (arābu: السودان, as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (arābu: جمهورية السودان, Jumhūrīyat as-Sūdān), platības ziņā ir trešā lielākā valsts Āfrikā. Sudāna robežojas ar Ēgipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju austrumos, Dienvidsudānu dienvidos un Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Sudāna ir 16. lielākā valsts pasaulē platības ziņā. Nīlas upe sadala valsti austrumu un rietumu daļās.[11] Tās dominējošā reliģija ir islāms.[12]

Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, kas Arābu valstu līgas locekle kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts.[13][14] Tās galvaspilsēta ir Hartūma, tautas politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju.[15] Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem.

Sudāna cieš no vairākām problēmām. Sudānās vēstures lielāko daļu tauta ir cietusi no niknām etniskām nesaskaņām un to moca iekšējie konflikti: 2 pilsoņu kari un karš Dārfūrā. Sudānā ir arī problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, īpaši jautājumos par etnisko tīrīšanu un tautas verdzību.[16]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram divi miljoni Sudānas iedzīvotāju iztiku pelna, nodarbojoties ar lopkopību, audzējot liellopus, kazas un aitas. Valstī ir vairāk nekā 38 miljoni liellopu, kuru bariem līdzi pārvietojas arī to gani — nomadi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kušas valdnieku piramīdas Meroē

Sudānas teritorija bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā.

Aptuveni 2500 gadā pirms mūsu ēras Nūbijas teritorijā izveidojās Kermas kultūra, kas ar laiku kļuva par varenu impēriju. Ap 1500. gadu pmē. Kermas valsts nonāca Ēģiptes ietekmē. Vairākus gadsimtus tā pretojās Ēģiptei. Pamazām šo teritoriju, sauktu par Kušu, pārņēma ēģiptiešu kultūra.

Pēc ēģiptiešu Jaunās valsts sabrukumu 1070. gadā pmē. Kuša kļuva par patstāvīgu valsti ar galvaspilsētu Napatā. 8. gadsimtā pmē. Kušas valdnieks Pianhi pakļāva visu Ēģipti. 671. gadā pmē Ēģiptē iebruka asīrieši, un Kuša zaudēja kontroli pār to. 591. gadā pmē. ēģiptieši iebruka Kušā un nopostīja Napatu. Aptuveni 300. gadā pmē. par Kušas galvaspilsētu kļuva Meroe. 23. gadā pmē. romieši iebruka Nūbijā un izlaupīja Napatu. 350. gadā Kušu iekaroja Aksūmas valsts.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1902. gadā dibinātā Hartūmas universitāte

Sudānā pastāv bezmaksas obligātā izglītība bērniem no 6 līdz 13 gadu vecumam. Pamatizglītība tiek apgūta astoņu gadu garumā, kam seko triju gadu vidusskolas posms. Līdz 1990. gadam pastāvēja sistēma 6 + 3 + 3 gadi. Visos izglītības līmeņos pamatvaloda ir arābu. Skolas ir koncentrētas pilsētās, daudzas no tām valsts rietumdaļā ir iznīcinātas vai bojātas ilgstošā pilsoņu kara rezultātā. 2001. gadā Pasaules Banka vērtēja, ka pamatizglītību uzsāk 46% skolēnu, bet vidējo izglītību — 21%. Skolu apmeklēšana krasi atšķiras dažādās provincēs, dažās pat zem 20%. Sudānā ir 19 universitātes; pamatā izglītību piedāvājot arābu valodā. Vidusskolas un universitātes apmeklējumu nopietni ietekmē prasība vairumam vīriešu veikt militāro dienestu pirms mācību pabeigšanas.[17]

Iedzīvotāju lasītprasme ir 70,2%, vīriešiem 79,6%, sievietēm 60,8%.[13]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākie sporta veidi Sudānā ir vieglatlētika un futbols. Populāra ir arī rokasbumba, basketbols un volejbols.

Sudānas futbola tradīcijām ir sena vēsture. Sudāna bija viena no četrām Āfrikas valstīm (kopā ar Ēģipti, Etiopiju un Dienvidāfriku), kuras pirmās Āfrikā ieviesa futbolu. Sudānā 1956. gadā notika pirmais Āfrikas Nāciju kauss, vienu reizi Sudāna šajā turnīrā ir triumfējusi, tas notika 1970. gadā. Pēc diviem gadiem Sudānas izlase piedalījās 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē. Valsts galvaspilsētā notiek Hartūmas līga futbolā, kura tiek uzskatīta par vecāko futbola līgu Āfrikā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Population of capital cities and cities of 100 000 or more inhabitants: latest available year, 1990–2009». Demographic Yearbook 2009 – 2010. United Nations. 2011. 288–289. lpp. Skatīts: 2012. gada 12. maijs. (Table 8)
  2. «Sudan: States, Major Cities, Towns & Agglomeration – Statistics & Maps on City Population». City Population. 2011. Skatīts: 2012. gada 12. maijs.
  3. «2005 constitution in English». Skatīts: 2013. gada 31. maijs.
  4. Mubarak B. Rayah. Sudan civilization. Democratic Republic of the Sudan, Ministry of Culture and Information, 1978. 64. lpp.
  5. «Republic of the Sudan Bureau of Statistics». cbs.gov.sd. 2014. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
  6. «Discontent over Sudan census». News24 (Cape Town). AFP. 2009. gada 21. maijs. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijs.
  7. 7,0 7,1 «Sudan». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
  8. 8,0 8,1 «Sudan». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
  9. «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
  10. «2014 Human Development Report Summary». United Nations Development Programme. 2014. 21–25. lpp. Skatīts: 2014. gada 27. jūlijs.
  11. Collins, Robert O. (2008). A History of Modern Sudan. Cambridge University Press. ISBN 978-0-521-85820-5.
  12. Davison, Roderic H. (1960). "Where is the Middle East?". Foreign Affairs 38 (4): 665–675. doi:10.2307/20029452.
  13. 13,0 13,1 «The World Factbook: Sudan». U.S. Central Intelligence Agency. ISSN 1553-8133. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.
  14. «WTO – Understanding the WTO – members». Skatīts: 2015. gada 15. februāris.
  15. «الموقع مغلق للصيانة». Skatīts: 2015. gada 15. februāris.
  16. , 2009 U.S Dept of State Human Rights Report: Sudan
  17. «Sudan country profile» (PDF). Library of Congress Federal Research Division. December 2004. Skatīts: 2013. gada 31. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]