Leons II

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leons II
Leo II
80-St.Leo II.jpg
19. gadsimta nezināma autora zīmējums
Romas Sv. Pāvila Ārpusmūru bazilikā
(Basilica di San Paolo fuori la Mura)
Romas pāvests
Amatā
682. gada 17. augusts — 683. gada 28. jūnijs
Priekštecis Agatons
Pēctecis Benedikts II

Dzimšanas dati 611. gadā
Sicīlija, Austrumromas impērija
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miršanas dati 683. gada 28. jūnijs
Roma, Austrumromas impērija
(tagad Lacio, Karogs: Itālija Itālija)
Reliģija Katolicisms

Pāvests Leons II (latīņu: Leo II) bija Romas pāvests, kristīgās baznīcas vadītājs. Oficiāli amatā viņš atradās mazāk nekā gadu (682—683), taču kardinālu ievēlēts par pāvestu bija jau pusotrus gadus iepriekš. Domājams, ka stāšanos amatā kavēja pārrunas ar Bizantijas jeb Austrumromas impērijas imperatoru Konstantīnu IV, kurš vēlējās kontrolēt pāvesta izvēli un bija ar mieru par to atbrīvot baznīcu no lielākās daļas nodokļu.[1]

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Leona II dzīvi zināms ļoti maz. Pēc dzimšanas viņš bijis sicīlietis vārdā Benedikts, kāda Paula — iespējams, ārsta — dēls.[2] Labi pratis latīņu un grieķu valodas. Iespējams, ka viņš kļuva par vienu no daudzajiem Romas sicīliešu izcelsmes garīdzniekiem pēc Arābu kalifāta postošajiem uzbrukumiem Sicīlijai 7. gadsimta vidū.[3] Leons bijis pazīstams kā daiļrunīgs sludinātājs, kurš interesējies par garīgo mūziku un izcēlies ar labdarību nabadzīgajiem.[4] Viņa priekštecis pāvests Agatons atbalstījis viņa karjeru un 680. gadā iecēlis viņu par kardinālu.

Pāvesta amatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāvests Agatons nomira 681. gada 10. janvārī, un, lai arī Benedikts kā Leons II tika ievēlēts dažu dienu laikā, viņš netika iesvētīts līdz 682. gada 17. augustam. Tiek pieņemts, ka šai laikā notikušas sarunas par to, lai imperators apstiprinātu jauno pāvestu un arī Agatonam apsolītos atvieglojumus.[1]

Leo īslaicīgais pontifikāts neļāva viņam daudz paveikt. Viņš apstiprināja Sestā ekumeniskā (jeb Trešā Konstantinopoles) koncila (680–681) dekrētus, kas bija vērsti pret monotelētismu.[5] Pēc tam, kad Leons bija paziņojis imperatoram, ka koncila pieņemtie akti ir apstiprināti, viņš tos darīja zināmus arī impērijas rietumdaļas iedzīvotājiem. Vēstulēs, kas rakstītas vestgotu valdniekam, bīskapiem un augstmaņiem, viņš paskaidroja koncila lēmumu un aicināja arī bīskapus parakstīt tā dekrētus.[1] Šī koncila laikā kādreizējais pāvests Honorijs I tika apvainots ķecerībā un anatēmizēts par iecietību pret monotelētiem. Leons pielika lielas pūles, lai kļūtu skaidrs, ka, nosodot Honoriju, viņš to darīja nevis tāpēc, ka Honorijs būtu mācījis ķecerību, bet gan tāpēc, ka tas nebija pietiekami aktīvi pret to iestājies, ļaujot sevi ietekmēt tendencioziem tulkojumiem.[6] Tā kā impērijas rietumdaļā monotelētisms nekad nebija bijis populārs, viņam nebija grūti tajā panākt atbalstu šai jautājumā.[7] Saskaņā ar pāvesta pilnvaru jau pēc viņa nāves Toledo tika noturēta sinode (684), kurā tika apstiprināti Sestā ekumeniskā koncila lēmumi. Vienlaikus ar to saglabājušajās piecās Leona sūtītajās vēstulēs manāms, ka viņš iestājas par lielāku Romas lomu baznīcas dzīvē un vēlētos autonomāku attīstību pretēji impērijas centra — Konstantinopoles nostādnei uz vienotību imperatora varas kontrolē.[8]

Leons izbeidza Ravennas arhibīskapu mēģinājumus izrauties no Romas bīskapu kontroles, par to atceļot nodokli, ko viņi bija agrāk maksājuši, saņemot amata zīmi — palliju.[7] Acīmredzot reaģējot uz langobardu iebrukumiem, Leons pārnesa vairāku mocekļu mirstīgās atliekas no katakombām uz baznīcām pilsētas sienu iekšpusē. Leons savas darbības laikā arī reformēja gregoriāņu dziedājumus un sacerēja vairākas svētās himnas.

Nāves laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Leona II miršanas datumu nav vienprātības: tiek nosaukti 683. gada 23. maijs un apglabāšana Vatikānā 28. jūnijā,[6] kā arī nāve 28. jūnijā.[1][7] Pēc nāves tika iecelts par katoļu svēto un 28. jūnijā tika atzīmēta viņa piemiņas diena katoļu kalendārā, tomēr vēlāk tā tika pārcelta uz 3. jūliju,[9] kurš ir vēl viens iespējamais nāves datums.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Mann, Horace. "Pope St. Leo II." The Catholic Encyclopedia. Vol. 9. New York: Robert Appleton Company, 1910.
  2. Dossier speciale: Indagine sul pontefice dei Bolognini di guardiagrele
  3. Jeffrey Richards (1 May 2014). The Popes and the Papacy in the Early Middle Ages: 476-752. Routledge. p. 270. ISBN 9781317678175.
  4. CatholicSaints: Book of Saints – Leo II
  5. Monotelētisms — vēlākā laika nosaukums ķecerībai, kas sludināja, ka dievcilvēkam Kristum bijušas divas dabas — dieva un cilvēka, bet tikai viena — dievišķā griba. Pareizticīgo enciklopēdija
  6. 6,0 6,1 Butler, Alban. “Saint Leo II, Pope and Confessor”. Lives of the Fathers, Martyrs, and Principal Saints, 1866. CatholicSaints.Info. 26 June 2013
  7. 7,0 7,1 7,2 Christ's Faithful People: St. LeoII
  8. Treccani Istituto della Enciclopedia: LEONE II, papa, santo
  9. Pope Saint Leo II
  10. San Leone II

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]