Jānis Pāvils I (latīņu: Ioannes Paulus PP. I, dzimis 1912. gada 17. oktobrī, miris 1978. gada 28. septembrī), īstajā vārdā Albīno Lučiāni (itāļu: Albino Luciani), bija Romas pāvests no 1978. gada 26. augusta līdz 28. septembrim. Pāvesta krēslā atradās 33 dienas. Viņš bija pirmais pāvests, kas pieņēma divus vārdus, tas ir, gan Jānis, gan Pāvils, par godu saviem priekšgājējiem Jānim XIII un Pāvilam VI. Jānis Pāvils I pāvesta krēslā sēdās pēc Pāvila VI un kļuva pazīstams kā "smaidošais pāvests".[1] Pirms pontifikāta bija Venēcijas patriarhs (1969–1978) un Vitorio Veneto bīskaps (1958–1969).
Oficiāli Jānis Pāvils I nomira no sliktās veselības un sirds slimības dēļ, bet pastāv spekulācijas, ka viņš ir noindēts vai nožņaugts.[2] Iespējamais slepkavības iemesls it kā esot viņa vēlme atcelt kontracepcijas aizliegumu.[2] Pastāv arī vairākas citas literatūrā izklāstītas teorijas, kas saistītas ar viņa nāvi, tai skaitā vainojot tajā konfliktus ap korupciju Vatikāna bankā un akciju spēlēm biržā, brīvmūrniekus, CIP, doktrināru strīdu ap tradicionālās latīņu mesas atjaunošanu baznīcā, seksuālos noziedzniekus utt.
Jānis Pāvils I, īstajā vārdā Albīno Lučiāni, ir dzimis 1912. gada 17. oktobrī Forno de Kanalē, Veneto reģionā. Izglītību ieguva dažādos Belluno bīskapijas semināros. 1935. gada 7. jūlijā Albīno Lučiāni kļuva par katoļu priesteri. Vēlāk Pāvesta Gregoriskajā universitātē ieguva doktora grādu teoloģijā. No 1937. līdz 1947. gadam kalpoja par savas bīskapijas semināru vicerektoru, kā arī studentiem mācīja teoloģija, kanonu likumus un svēto mākslu. 1947. gadā kļuva par bīskapijas viceģenerāli, bet 1958. gadā kļuva par Vitorio Veneto bīskapu. Kā bīskaps piedalījās visās Otrā Vatikāna koncila sanāksmēs (1962–1965). 1969. gada 15. decembrī tā brīža pāvests Pāvils VI iecēla Albīno Lučiāni par Venēcijas patriarhu. 1973. gada 5. martā Pāvils VI viņu virzīja kardināla amatam.
.jpg)
Forno de Kanale, Veneto, Itālijas Karaliste
Vatikāns.png){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Pāvils I.
