Sirīcijs (latīņu: Siricius, dzimis 344. gadā, miris 399. gada 26. novembrī) bija Romas bīskaps no 384. gada decembra līdz nāvei un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Damasijam I. Pāvests Libērijs sākotnēji Sirīciju bija iecēlis par diakonu. Sirīcija nozīmīgākās vēstules ir vērstas uz reliģisko disciplīnu un ietver lēmumus par kristīšanu, ziedošanu, gavēni. 386. gadā tika izdots dekrēts, kas priesteriem lika ievērot celibātu. Viņš nostiprināja Romas bīskapa krēslu, lietojot terminu "apustuliskais krēsls", kuru jau sāka lietot viņa priekštecis pāvests Damasijs I. Sirīcijs bija pirmais, kas sāka lietot terminu pāvests, tādā veidā panākot to, ka viņa dekrētiem ir lielāks spēks.