Stefans VI

Vikipēdijas lapa
Pāvests
Stefans IV
Pontifikāta sākums 896. gada 22. maijs
Pontifikāta beigas 897. gada augusts
Priekštecis Bonifācijs VI
Pēctecis Romāns
Personiskā informācija
Dzimis Roma, Pāvesta valsts
Miris 897. gada augusts
Roma, Pāvesta valsts

Stefans VI (latīņu: Stephanus VI, dzimis nezināmā gadā Romā, miris 897. gada augustā Romā) bija Romas pāvests un Pāvesta valsts galva no 896. gada maija līdz savai nāvei 897. gada augustā.[1] Amatā viņš bija pāvesta Bonifācija VI pēctecis, kurš pēc pāvesta Formozas bija šai amatā tikai 15 dienas. Amata laikā kļuva pazīstams ar "Līķa sinodes" ierosināšanu, kas galu galā noveda pie viņa ieslodzījuma un nāves.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stefans dzimis Romā. Viņa tēvs bija priesteris vārdā Jānis (Džovanni).[2] Uzskata, ka pāvests Formoza, iespējams, pret savu gribu,[3] iecēlis Stefanu par Anaņji bīskapu,[4] tomēr citi avoti to apstrīd hronoloģiskas nesakritības dēļ, pēc kuras Stefans saņēmis amatu jau pirms Formozas kļūšanas par pāvestu.[2]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stefana ievēlēšanu par pāvestu atbalstīja viena no spēcīgajām romiešu ģimenēm, Spoleto hercogi, kas tajā laikā konkurēja par pāvesta amatu un pie kuru klana Stefans piederēja.[1] Ar to spoletieši ieguva varu Romā.[1]

Stefana īso amata laiku galvenokārt atceras saistībā ar viņa skandalozo izturēšanos pret pāvesta Formozas mirstīgajām atliekām. Trūdošais Formozas līķis tika ekshumēts un nodots tiesai Romas garīdzniecības sinodes priekšā, sasaucot tā saukto "Līķa sinodi" 897. gada janvārī. Iespējams, ka šo ārkārtējo notikumu izraisīja Spoleto grupējuma radītais spiediens un Stefana personiskais niknums uz Formozu.[5] Formozas līķis tika novietots tronī un tika iecelts diakons, kuram bija jāatbild mirušā pontifika vietā.[6] Prāvas laikā Formozas līķis tika nosodīts par bīskapa funkciju veikšanu, kad viņam šis amats bija atņemts, un par pontifikāta saņemšanu, kamēr viņš bija Portu bīskaps, tādējādi neatļauti darbojoties divos amatos, kā arī citās atjaunotās apsūdzībās, kas pret viņu tika izvirzītas nesaskaņās Jāņa VIII pontifikāta laikā. Līķis tika atzīts par vainīgu, viņam tika atņemtas svētās drēbes, nocirsti trīs labās rokas pirksti (svētījošie pirksti), tas tika ietērpts laicīgā apģērbā, tā simbolizējot viņa ievēlēšanas nelikumību,[2] un ātri apglabāts; pēc tam tas tika atkārtoti ekshumēts un iemests Tibrā (no kuras to izdevās slepeni paglābt Formozas piekritējiem). Visas Formozas veiktās ordinācijas tika anulētas.[1] Sinodes laikā tika pieņemti arī citi baznīcas lēmumi, tomēr tos aizēnoja Formozas process.[2]

Tiesas process izraisīja satraukumu un konfliktu baznīcas aprindās, tas aktualizēja jautājumu par bīskapu migrācijas tiesībām no vienas vietas uz otru un ekskomunikēta pāvesta sakramentu spēkā esamību.[7] Skandāls beidzās ar Stefana ieslodzīšanu un viņa nožņaugšanu tai pašā vasarā.

Arī pēc viņa nāves baznīcā turpinājās asa frakciju cīņa, kuras gaitā nākamo 6 gadu laikā nomira 6 Romas pāvesti un gan Formoza, gan daži citi tā laika pāvesti tika atkārtoti attaisnoti un nosodīti. Cīņa notika arī ārpus baznīcas, tā, tai pašā 897. gadā tika nogalināts Stefana labvēlis Spoleto hercogs Gvido IV.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Stephen VI (or VII) | pope | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-08-14.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «STEFANO VI, papa in "Dizionario Biografico"». www.treccani.it (it-IT). Skatīts: 2022-08-14.
  3. «CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Pope Stephen (VI) VII». www.newadvent.org. Skatīts: 2022-08-14.
  4. 1421-1481 Platina. The lives of the popes from the time of our Saviour Jesus Christ to the accession of Gregory VII. London : Griffith, 1900.
  5. Cummings, Joseph: "History's Great Untold Stories", page 14. National Geographic, 2006.
  6. John W. O'Malley. A History of the Popes: From Peter to the Present. Government Institutes, 2009-11-16. ISBN 978-1-58051-229-9.
  7. JÉGOU, Laurent (2015). "Compétition autour d'un cadavre. Le procès du pape Formose et ses enjeux (896-904)". Revue Historique 317 (3 (675)): 499–523. ISSN 0035-3264.