Leons Plāters
| ||||||||||||
Leons Plāters (poļu: Leon Plater, 1836—1863) bija Latgales muižnieks. Janvāra sacelšanās laikā vadīja poļu patriotu karaspēka vienības uzbrukumu krievu karaspēka ieroču transportam pie Krāslavas. Sagūstīts un nošauts Daugavpils cietoksnī.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leons Plāters cēlies no dižciltīgo Latgales (Livonijas) muižnieku Plāteru dzimtas. Dzimis 1836. gada 15. februārī Kombuļu muižā grāfa Jozefa Kazimira Plātera un viņa sievas Antoņinas, dzimušas Soltānes, ģimenē. Sakarā ar Novembra sacelšanās dalībnieku atbalstīšanu Jozefu Plāteru ar ģimeni izsūtīja uz Smoļensku, kur pagāja Leona Plātera bērnība. Mācījās ģimnāzijā Rīgā, dzīvoja pie vecākā brāļa Augusta Plātera, pabeidza Jelgavas ģimnāziju.
Pēc tam saimniekoja Kazanovas pusmuižā (tagad Krāslavas novada Ūdrīšu pagasts). 1863. gada janvārī, kad bijušās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā sākās sacelšanās pret pakļautību Krievijai, Leons Plāters iesaistījās pretošanās grupā. Sākumā viņš gribēja doties uz Lietuvu un pievienoties Narbuta partijai, bet tad nolēma kopā ar citiem muižniekiem sākt pretdarbību Latgales teritorijā. 1863. gadā pavasarī no Dagdas Kazanovas muižā ieradās Zigmunds Buiņickis, kas bija izplānojis uz austrumiem no Krāslavas Baltiņu mežā uzbrukt krievu armijas transportam ar ieročiem un izdalīt tos sacelšanās dalībniekiem. Pirms tam cīnītāji nodeva zvērestu Krāslavas katoļu baznīcā, ko pieņēma Krāslavas vikārs Jans Bolcevičs.
1863. gada 13. maijā Leons ar pieciem bruņotiem muižas kalpiem (kalpu Zablocki, kučieri Janu Bansu, stārastu Citoviču, šļahtiču Niececki un Antoniju) devās uz noteikto vietu un gaidīja transportu, kas no Daugavpils pa pasta traktu virzījās caur Krāslavu. Vēlāk ziņojumā bija teikts, ka Baltiņu mežā bija 50 bruņoti vīri. Uzbrukumā krita daži karavīri, daži tika ievainoti, bet vienam virsniekam izdevās aizbēgt uz Krāslavu.
Leons Plāters un viņa biedri tika sagūstīti un ieslodzīti Dinaburgas cietoksnī, kur 1863. gada 9. jūnijā Plāteram izpildīja nāvessodu. Vienos avotos minēts, ka pēc nošaušanas viņš apglabāts turpat smiltājā pie cietokšņa, netālu no Rīgas-Dinaburgas šosejas, bet pēc tam naktī slepeni pārapbedīts nezināmā vietā. Citos, ka viņš apbedīts turpat cietokšņa 3. bastionā.
Priesteri Bolceviču notiesāja uz 20 gadiem ieslodzījumā. Zigmunds Buiņickis aizbēga uz ārzemēm.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plātera nāvi Rainis apdziedājis krājuma "Saules gadi" dzejolī "Svētdiena un grāfs Plāters".
Daugavpils katoļu kapos iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta, kurā 1923. gada 9. jūnijā uzstādīja melnā granīta plāksne ar uzrakstu: "Grāfam Leona Broel Plāteram — poļu sacelšanās organizētājam (nogalināts 1863. gada 9. jūnijā)”. Plāksni atjaunoja 2002. gadā, tai līdzās atrodas piemiņas plāksne poļu sabiedriskajiem darbiniekiem un skolotājiem, kas gājuši bojā staļiniskajās koncentrācijas nometnēs.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Grāfa Leona Plātera piemiņas vieta Daugavpils katoļu kapos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2013. gada 7. maijā.