Dagda
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Dagda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Dagda | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes ēka | |||
| |||
  Dagda | |||
| Koordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°EKoordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Krāslavas novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1992. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Dagden | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 2,9 km2 | ||
| • sauszeme | 2,9 km2 | ||
| • ūdens | 0,1 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023)[2] | |||
| • kopā | 1 816 | ||
| • blīvums | 635,0 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-5674 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Dagda Vikikrātuvē | |||
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē. Atrodas Latgales augstienes austrumu nogāzē, pie Dagdas ezera un Narūtas upītes, 36 km ziemeļaustrumos no Krāslavas, 267 km no Rīgas. Agrākā Dagdas rajona (1950-1962) un Dagdas novada (2009-2021) centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dagdas muiža un sīktirgotāju un amatnieku miests vēstures avotos minēta Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā 17. gadsimtā. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, 1741. gadā rakstnieka Jozefa Hilzena tēvs Jans Augusts Hilzens (1702-1767) uzcēla tagadējo Dagdas Svētās Trīsvienības baznīcu. No 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija.
1820. gadā Dagdas muižnieks Kazimirs Bujņickis kopā ar Plāteriem aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās dzimtbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.[4] Viņa dēls Zigmunts Bujņickis bija Janvāra sacelšanās organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.[5]
1915. gadā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1925. gadā Dagdai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju, 42,1% latviešu, 4,4% krievu.[6] 1950. gadā Dagdai tika piešķirts strādnieku ciemata (pilsētciemata) statuss. No 1950. līdz 1962. gadam Dagda bija Dagdas rajona centrs. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1972. gada martā Dagdā reģistrēts dziļākais grunts sasalums Latvijā — 150 cm.[7]
| Dagdas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 10.3 (50.5) |
11.4 (52.5) |
17.8 (64) |
26.0 (78.8) |
29.7 (85.5) |
31.3 (88.3) |
34.0 (93.2) |
34.7 (94.5) |
29.4 (84.9) |
23.0 (73.4) |
15.0 (59) |
10.0 (50) |
34.7 (94.5) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −2.3 (27.9) |
−1.6 (29.1) |
3.4 (38.1) |
11.6 (52.9) |
17.7 (63.9) |
21.0 (69.8) |
23.3 (73.9) |
22.1 (71.8) |
16.5 (61.7) |
9.5 (49.1) |
3.0 (37.4) |
−0.8 (30.6) |
10.28 (50.52) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −4.8 (23.4) |
−4.7 (23.5) |
−0.5 (31.1) |
6.4 (43.5) |
12.0 (53.6) |
15.5 (59.9) |
17.8 (64) |
16.6 (61.9) |
11.7 (53.1) |
5.9 (42.6) |
0.7 (33.3) |
−2.9 (26.8) |
6.14 (43.06) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −7.5 (18.5) |
−8.1 (17.4) |
−4.5 (23.9) |
1.3 (34.3) |
6.3 (43.3) |
10.1 (50.2) |
12.7 (54.9) |
11.5 (52.7) |
7.2 (45) |
2.6 (36.7) |
−1.7 (28.9) |
−5.3 (22.5) |
2.05 (35.69) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −36.1 (−33) |
−37.6 (−35.7) |
−32.0 (−25.6) |
−16.2 (2.8) |
−3.2 (26.2) |
0.0 (32) |
4.3 (39.7) |
1.0 (33.8) |
−3.8 (25.2) |
−11.0 (12.2) |
−23.3 (−9.9) |
−35.8 (−32.4) |
−37.6 (−35.7) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 48.5 (1.909) |
42.7 (1.681) |
37.9 (1.492) |
37.1 (1.461) |
61.0 (2.402) |
78.3 (3.083) |
73.2 (2.882) |
70.7 (2.783) |
55.8 (2.197) |
62.9 (2.476) |
54.9 (2.161) |
47.6 (1.874) |
670.6 (26.401) |
| Avots: LVĢMC[8][9] | |||||||||||||
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dagdā dzīvojuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mihaēls Rots (1721 - 1785) - rakstnieks, tulkotājs, garīdznieks
- Kazimirs Buiņickis (1788 - 1878) - rakstnieks, publicists
- Nikolajs Loskis (1870 — 1965) - filozofs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)
- ↑ Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp
- ↑ «Klimatisko normu dati». Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-21.
- ↑ «Gaisa temperatūras rekordi». Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-21.
- ↑ OSP
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|