Dagda

Dagda
Dagda;
	pilsēta
	Dagdas novada dome
; Karogs	; Ģerbonis
	Dagda
	Koordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°EKoordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°E
Valsts	Latvija
Novads	Dagdas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Dagden
Platība
• Kopējā	2,9 km2
• sauszeme	2,9 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	2 008
• blīvums	669,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5674
Mājaslapa	www.dagda.lv
	Dagda Vikikrātuvē

Dagda ir pilsēta Latgalē, Dagdas novadā. Atrodas Latgales augstienes austrumu nogāzē, pie Dagdas ezera un Narūtas upītes, 36 km ziemeļaustrumos no Krāslavas, 267 km no Rīgas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas iela Dagdā (pirms 1940. gada).

Dagdas muiža un sīktirgotāju un amatnieku miests vēstures avotos minēta Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā 17. gadsimtā. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, 1741. gadā rakstnieka Jozefa Hilzena tēvs Jans Augusts Hilzens (1702-1767) uzcēla tagadējo Dagdas Svētās Trīsvienības baznīcu. No 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija.

1820. gadā Dagdas muižnieks Kazimirs Bujņickis kopā ar Plāteriem aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās dzimtbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.^[3] Viņa dēls Zigmunts Bujņickis bija Janvāra sacelšanās organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.^[4]

1915. gadā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1925. gadā Dagdai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju, 42,1% latviešu, 4,4% krievu.^[5] 1950. gadā Dagdai tika piešķirts strādnieku ciemata (pilsētciemata) statuss. No 1950. līdz 1962. gadam Dagda bija Dagdas rajona centrs. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots.

Dagdā dzīvojuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mihaēls Rots (1721 - 1785) - rakstnieks, tulkotājs, garīdznieks
Kazimirs Buiņickis (1788 - 1878) - rakstnieks, publicists
Nikolajs Loskis (1870 — 1965) - filozofs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)
↑ Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-1] 1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[iedz_skaits-2] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[3] Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)

[4] Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

Dagda

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagdā dzīvojuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt