Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Dagda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu . Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē . Atrodas Latgales augstienes austrumu nogāzē, pie Dagdas ezera un Narūtas upītes, 36 km ziemeļaustrumos no Krāslavas , 267 km no Rīgas .
Agrākā Dagdas rajona (1950-1962) un Dagdas novada (2009-2021) centrs.
Liepājas iela Dagdā (pirms 1940. gada).
Dagdas muiža un sīktirgotāju un amatnieku miests vēstures avotos minēta Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā 17. gadsimtā. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, 1741. gadā rakstnieka Jozefa Hilzena tēvs Jans Augusts Hilzens (1702-1767) uzcēla tagadējo Dagdas Svētās Trīsvienības baznīcu . No 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija.
1820. gadā Dagdas muižnieks Kazimirs Bujņickis kopā ar Plāteriem aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās dzimtbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās .[4] Zigmunts Bujņickis bija Janvāra sacelšanās organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.[5]
1915 . gadā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1925. gadā Dagdai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju, 42,1% latviešu, 4,4% krievu.[6] 1950 . gadā Dagdai tika piešķirts strādnieku ciemata (pilsētciemata) statuss. No 1950. līdz 1962. gadam Dagda bija Dagdas rajona centrs. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda 1992 . gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots.
1972. gada martā Dagdā reģistrēts dziļākais grunts sasalums Latvijā — 150 cm.[7]
↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/ ; Centrālā statistikas pārvalde ; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/ ; Centrālā statistikas pārvalde ; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados» . Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī .↑ Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)↑ Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .↑ Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp
Valstspilsētas Novadu pilsētas
Novadu centri Bijušie novadu centri Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novads Pagasti Teritoriālās vienības
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 17. aprīlim
Strādnieku ciemati Ciema padomes
Latvija
Dagda Vikikrātuvē
