Leons Tomašickis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leons Tomašickis
Leons Tomašickis
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 22. jūnijā
Ludza, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1996. gada 26. februārī (91 gads)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Pilsonība Latvijas Republika
Nodarbošanās tēlnieks, mākslinieks

Leons (Leonīds) Tomašickis (krievu: Леонид (Леон) Викентьевич Томашицкий; dzimis 1904. gada 9. jūnijā, miris 1996. gada 26. februārī) bija Latvijas mākslinieks, tēlnieks, pieminekļa "Vienoti Latvijai" autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leons Tomašickis dzimis 1904. gada 9 (22). jūnijā Ludzā, dzelzceļnieku ģimenē. No bērnības bija talantīgs zīmēšanā, bet 11 gadu vecumā pazaudēja labo roku. Neskatoties uz to, čakli nodarbojās ar zīmēšanu. Mācījās Ludzas ģimnāzijā pie skolotāja A. Gūdeļa-Gudļevska. Viņš iedvesmoja Leonu iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. 1926. gadā Tomašickis kļuva par studentu profesora Konstantīna Rončevska Tēlniecības meistardarbnīcā.

Jaunajam latgalietim bija grūti pelnīt naudu dzīvei un mācībām, tādēļ, lai izpildītu pasūtījumus, viņš vairākas reizes prasīja akadēmisko atvaļinājumu.

Viņš arī ieguldīja savu darbu dzimtajā pilsētā, 1929. gadā uzsākot Ludzas Dievmātes skulptūras veidošanu, kuru atklāja 1934. gadā Pilskalnā. Pilsētnieki uzskata, ka Dievmātes sejā atpazīstama leģenda par Lūciju — senās pils dvēseli.

1934. gadā viņa uzmetums Latgales atbrīvošanas pieminekļa izveidei bija apbalvots kā labākais, bet šo ieceri īstenoja cits mākslinieks, Kārlis Jansons. Tomašickis tajā laikā pārgāja pie cita LMA profesora — uz Roberta Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

1935. gadā Tomašickis pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarba gleznu "Latgalē" un aizbrauca no Rīgas atpakaļ uz Latgali. Rēzeknē kopā ar kolēģiem Vitāliju Kalvānu, Arvīdu Egli, Francisku Varslavānu u.c. viņš sarīkoja dažādas glezniecības izstādes. Līdz 1947. gadam viņš strādāja par zīmēšanas pasniedzēju Aglonas ģimnāzijā[1].

Tajā laikā Tomašickis aktīvi veidoja medaļas Latgales kultūras darbiniekiem un aktieriem (L. Bāra, J. Jurovska, L. Bērziņas, V. Silinieka, J. Klētnieka, L. Freimanes, A. Klints, A. Ezeriņa skatuviskie skulptūras portreti).

Kad 1947. gadā Daiļamatniecības skola (Saules skola) Daugavpilī[2] 1947./48. mācību gadā izveidoja krievu plūsmu, kā arī uzņēma dažus kurlmēmus jauniešus, lai viņi apgūtu amata prasmi, Tomašickis bija aicināts strādāt tur par pedagogu un dzīvoja Daugavpilī līdz 1953. gadam, kad kļuva par Rīgas Lietišķās mākslas skolas[3] pasniedzēju. Tad, 1953. gada rudenī, skolu pievienoja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolai.

1956. gadā Leons Tomašickis tika uzņemts Latvijas Mākslinieku Savienībā un pēc tam — Padomju Savienības Mākslinieku Savienībā. Viņa tēlniecības darbi daudzkārt tika atzīmēti ar godalgām dažādos republikas un PSRS konkursos.

Viņš turpināja strādāt un mācīt jauniešus, arī būdams pensijā.

Mēnesi pirms nāves, 1996. gada 22. janvārī L. Tomašickim tika piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis[4].

Izcilais Latvijas mākslinieks Leons Tomašickis miris 1996. gada 27. februārī, apbedīts Rīgā, Lāčupes kapos.

Vienoti Latvijai jeb Latgales Māra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdams students, Tomašickis piedalījās konkursā par labāko projektu monumenta "Vienoti Latvijai" izveidei un uzvarēja. Konkursā Latgales atbrīvošanas pieminekļa meta izstrādāšanai piedalījās vairāk nekā 20 dalībnieki, un studenta uzvara visiem bija pārsteigums.

Taču viņa cerība iegūt naudu, kas bija paredzēta monumenta izveidei, nepiepildījās. Akadēmijas rektors Jānis Kuga brīdināja studentu, ka nepiešķirs viņam akadēmisko atvaļinājumu un atskaitīs no akadēmijas.[nepieciešama atsauce] Konkursa uzvarētājs bija spiests nodot darbu citam konkursa dalībniekam, tēlniekam Kārlim Jansonam. Pieminekļa celšanas komitejas sēdē gada 4. oktobrī pieminekļa veidošanu nolēma uzticēt Kārlim Jansonam. Bronzā tēlu atlēja Somijā 1939. gada 8. septembrī. Pieminekli "Vienoti Latvijai” svinīgi atklāja iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis un to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns.

Kārlis Jansons izmainīja Tomašicka sākotnējo ieceri, pārveidojot Latgales Māras figūru, kas autora skicē bija nopietnāka un mierīgāka.

Pieminekļa liktenis bija skarbs: to nogāza 1940. gada novembrī, atjaunoja 1943. gada 22. augustā, bet 1950. gada jūnijā nogāza otrreiz. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunota arī Latgales Māra, ko izdarīja mirušā tēlnieka K. Jansona dēls Andrejs.[5] Kad 1992. gada 13. augustā pieminekli atklāja no jauna, skatītāju vidū bija arī tā autors Leons Tomašickis, taču viņš netika ielūgts piedalīties pasākumā kā goda viesis.[nepieciešama atsauce]

Atmiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas pilskalnā tika uzstādīts memoriālais akmens Leona Tomašicka atmiņai, kas atgādina par Ludzas Dievamātes un Latgales Māras tēvu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]