Lezbas Hellaniks

Lezbas Hellaniks; Ἑλλάνικος ὁ Λέσβιος
Personīgā informācija
Dzimis	ap 490. gadu pr.Kr.; Mitilēna, Grieķija
Miris	ap 405. gadu pr.Kr.;
Tautība	Grieķis
Zinātniskā darbība
Zinātne	Vēsture

Lezbas Hellaniks (sengrieķu: Ἑλλάνικος ὁ Λέσβιος), saukts arī Mitilēnas Hellaniks bija sengrieķu logogrāfs, kas dzīvoja 5. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē. Viņš piedzima Mitilēnā, Lesbas salā 490. gadā pr.Kr. un, kā uzskata, nodzīvoja līdz 85 gadiem. Pēc Sudas datiem viņš kādu laiku dzīvoja Maķedonijas ķēniņa galmā un nomira Perperenā, Eolīdas pilsētā, netālu no Pergamas, iepretim Lezbai un bija viens no raženākajiem agrīnajiem vēsturniekiem. Viņa daudzie darbi, kaut arī nozaudēti, atstāja lielu ietekmi. Hellaniku citēja virkne seno autoru, kuri līdz ar to ir saglabajuši daudzus viņa darbu fragmentus.

Hellaniks bija autors darbiem par hronoloģiju, ģeogrāfiju un vēsturi, īpaši par Atikas tēmu, kuros viņš nodalīja to, ko uzskatīja par grieķisko mitologiju no vēstures. Viņa ietekme uz Atēnu historiogrāfiju bija nozīmīga un turpinājās līdz Eratostena laikam (3. gadsimts pr.Kr.)

Viņš izgāja no seno logogrāfu provinciālajiem rāmjiem un neapmierinājās ar vienkāršu tradīciju atkārtošanu, kas guvušas vipārēju atzinību, pateicoties dzejniekiem. Viņš centās fiksēt tradīcijas tādā veidā, kādā tās bija aktuālas vietējā līmenī, un izmantoja nedaudzos nacionālos vai sakrālos reģistrus, kas nedaudz atgādina mūsdienu reģistrāciju.

Viņš mēģināja likt pamatus zinātniskai hronoloģijai, kas balstās pirmkārt uz argosiešu Hēras priesterieņu sarakstiem, otrkārt, uz ģenealoģijām, maģistru (piemēram, Atēnu arhontu) sarakstiem un austrumu hronoloģiju vecās laika skaitīšanas vietā. Taču viņa materiālu nebija pietiekoši un tāpēc tam nācās izmantot arī vecās metodes.

Viņam piedēvē ap trīsdesmit darbiem par hronoloģiju, vēsturi u.c. epizodiskām tēmām. Tie iekļauj sevī:

Argosas Hēras priesterienes: hronoloģisks krājums, sastādīts saskaņā ar to pēctecības kārtību.
Karneoniki: Karnejas spēļu (galvenais spartiešu muzikālais festivāls) uzvarētaju saraksti, ieskaitot paziņojumus par literatūras pasākumiem.
Attis, kas atspoguļo Atikas vēsturi no 683. gada pr.Kr. līdz Peloponēsas kara beigām (404. gads pr.Kr.), par kuru rakstīja Tukidīds (I. 97), kurš izsakās, ka 480–431. gadu pr.Kr. notikumus viņš traktēja īsi un virspusīgi, un bez hronoloģiskās secības.
Foronis: galvenokārt ģeneoloģisks, ar Foroneja, aizvēsturiskā Peloponēsas valdnieka, laika notikumu īsu aprakstu.
Troika un Persika: Trojas un Persijas vēsture.
Atlantīda (jeb Atlantija) par titāna Atlanta meitu^[1]: daļa no viņa tekstiem ir ņemta no episkas poēmas, kuru Karls Roberts nosauca par Atlantīdu, un kuras fragments var būt Oxyrhynchus Papyri 11, 1359.

Viņa darbi iekļauj arī pirmo pieminēšanu par trojiešu leģendāro Romas dibināšanu. Viņš rakstīja, ka pilsētu dibināja Enejs, kad pavadīja Odiseju viņa ceļojumā cauri Latijai. Viņš arī atbalstīja ideju par to, ka etrusku izcelsmes pamatā stāvēja uz šejieni migrējusī pelazgu grupa. Pēdējā Forona ideja iespaidoja Halikarnāsas Dionīsiju, kurš citēja viņu, kā avotu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Three short fragments of that work have been assembled by Robert Louis Fowler (2000), Early Greek Mythography, Oxford: Oxford University Press, pp. 161-162.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Three short fragments of that work have been assembled by Robert Louis Fowler (2000), Early Greek Mythography, Oxford: Oxford University Press, pp. 161-162.

[1]